Kopā strādājot “Purvīša muzejā”, kādā no “Kultūrtalkām” kaimiņš Dzintars Vīņauds sāka stāstīt, ka gan viņa mamma, gan vecmāmiņa stāstījusi, – ka “Gravu” mājās zem vecā ozola esot stāvējis akmens galds, pie kura rakstījis Garlībs Merķelis(1769–1850). Viņa uzskatus ietekmēja gan Lielā Franču revolūcija (1789), gan brīvmūrniecība, kuri iestājās par sociālo taisnīgumu un dzimtbūšanas atcelšanu.

Merķeļa kungs kā Annas muižas mājskolotājs tur sarakstīja apcerējumu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadu simteņa beigās” (1797, Leipciga, turpmāk “Latvieši”).

Šis darbs satricināja Vācijas un citu Eiropas valstu sabiedrību, tas spēcīgi ietekmēja tālāko procesus Vidzemē, kas vainagojās ar verdzības atcelšanu (1819).

Lai akmeni atrastu, “Purvīša muzejs” uzaicināja Latvijas Universitātes profesori un literatūrzinātnieci Janīnu Kursīti, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru un arheologu Juri Urtānu un vietējos – kaimiņu Dzintaru Vīņaudu un izpalīdzīgo zemnieku Kasparu Boktu – ar lauksaimniecības tehniku.

Lielais ozols kādā no vētrām bija uzgāzies virsū akmenim. To ātri atbrīvojot, akmens galda virsma tika izcelta dienasgaismā. Paldies visiem!

Urtāna kungs: “Akmens saistība ar Merķeli nav pierādāma un nav arī noliedzama. Skaidrs, ka akmens ir izmantots kā galds. Un tas varēja būt arī Merķelis, kurš uz tā rakstījis.”

Kursītes kundze: “Nav noliedzams, ka Merķelis trīs gadus dzīvoja Annas muižā, laikā kad “Latvieši” rakstīti”, ņemot vērā tiesu pieredzi starp vācu muižniekiem un latviešu zemniekiem, kas spilgti raksturo dzimtbūšanas sistēmas netaisnību.”

Šis “Merķeļa akmens”, lai arī nav tiešu pierādījumu, var kalpot kā zīme. “Pirms 230 gadiem latvieši savā teritorijā bija dzimtcilvēki un divu kungu kalpi, bez tiesībām, valsts, izglītības, mākslas. Šajā vēsturiski īsajā laikā posmā latvieši ir izveidojuši neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku, iedibinājuši skolas un universitātes, mākslas augstskolas, iestājušies starptautiskās organizācijās, lai savā zemē īstenotu vislabāko, ko tā spēj!” teic Žanete Grende, “Purvīša muzeja” valdes priekšsēdētāja.

2024. gads ir Garlība Merķeļa 255!

Kopā ar “Purvīša muzeja” kaimiņu kopienas draugiem šo zīmi kā atgādinājumu uzstādīsim Annas muižas teritorijā – pieejamu sabiedrībai.