Ir vai nav oriģināls?

Īsumā.

 

Uzsākot Purvīša muzeja iniciētu akciju “Meklēt un atrast Purvīti”, parādījās dažādi stāsti par Purvīša esošajām un pazudušajām gleznām. Ir atsaukušies arī cilvēki, kuri ir tik laipni, lai dalītos ar savas gleznas stāstu un parādītu savas personīgos mākslas darbus. Dažas pilnīgi noteikti ir Purvīša oriģināldarbi, taču dažas ir leģendu bagātas, pat viltojumi. Jo vairāk Purvīša muzejs interesējas par pazudušajām gleznām, jo vairāk parādās dažādi atklājumi. Kā zināt, ka tas ir Vilhelma Purvīša oriģināls, kā to novērtēt? Purvīša muzejs sarunājas ar nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, mākslas priekšmetu eksperti Liānu Liepu. 

Latvijā ar gleznu identifikāciju jeb atributēšanu nodarbojas vien divi cilvēki. Tās ir unikālas zināšanas un pieredze, kas nepieciešamas tiklīdz tirgū vēlas palaist mākslas darbu, piemēram, pārdot. Gan tirgotājam, gan pircējam ir jābūt pārliecībai, ka viņš tiešām pārdod vai pērk to, kas tas ir. Tāpēc svarīgs ir sertifikāts. Vilhelma Purvīša gadījumā skaidri it jāzina viņa dažādie gleznošanas tehnikas periodi. Stilistika laika periodos atšķiras no laika, kad viņš sācis mācīties gleznot, kad gājis cauri mākslas akadēmijas periodam no tā, kas tapis 1920. un 1930.gados. “Atšķirīgie daiļrades periodi un atšķirīgā stilistika, kā arī salīdzināšana un domāšana, vai tas ir tas, kas tas ir par laiku un vai tas ir viņš, tā ir viena lieta. Ja vēl ņem vērā, ka attiecīgo laika periodu mēģina kāds cits attēlot, tādā pašā stilā un veidā, tad, lai saprastu šo atšķirību, viņš, man liekas, ir vienīgais, labi, ne vienīgais, ir arī citiem mēģināts to darīt, bet tāds, kuram ir visliekākā pigmentu materiālu ķīmiskās analīzes datu bāze. Tur ir uzkrāts materiāls, ar ko patiesībā ir iespējams strādāt, salīdzinot,” par Vilhelma Purvīša mākslas darbu ekspertīzi stāsta eksperte Liāna Liepa. Tāpat lasot Restauratoru biedrības avīzes 2022.gada Lienes Visendorfas rakstu par Vilhelma Purvīša glezniecību, tiek uzsvērts otas rokraksts, kuram katram māksliniekam jābūt unikālam. “Tam jābūt bagātam, dažādam, īpatnam, neatdarināmam un vienreizējam. Katrā darbā jābūt citādam krāsu salikumam. Tāpat otas gājieniem atšķirīgiem. Katrs darbs lai būtu patstāvīgs, vienmēr jāmeklē jauni veidi. Citādi būs tikai amatnieks. Techni- ka un tonis, kādā pakāpē tie ir, nosaka darba vērtību. (Visendorfa, 2022) 

Lai apstiprinātu gleznas oriģinalitāti un iegūtu sertifikātu, ir jārēķinās, ka tas kopsummā varētu maksāt ap 1000,- EUR. Tas gan atkarīgs no pigmentu skaita, kas nepieciešami, lai veiktu ķīmisko analīzi. Purvīša gleznām parasti tiek ņemti pieci paraugi. Šobrīd viena pigmenta ķīmiskā analīze ir 120,- EUR, kas kopsummā ir 700,- EUR, tad papildus jārēķinās ar ekspertu darbu. “Katru bildi mēs skatām kā tādu un tad mēs lemjam – ko darīt, cik daudz darīt un tad, cik lielā apjomā. Tad, kad ir veikta šī ķīmija, ir iesniegts slēdziens no ķīmiķa, tad mēs lasām to, ko mēs redzam. Mēs spriežam un runājam kopā ar ķīmiķi, jo viņiem arī ir sava pieredze šajā jautājumā,” skaidro mākslas eksperte. Pēc ķīmiskās analīzes nepieciešamas zināšanas, kas ir saistītas ar mākslas priekšmetu ekspertīzi, lai noteiktu gleznas oriģinalitāti un vērtību. Ir jāpārzina laikmets, izmantotie materiāli, laiks, kad tas tapis, kad parādījies apritē, kad un kur ir bijis tirdzniecībā. To vislabāk zinās mākslas priekšmetu eksperti. Tātad savienojot ķīmiskās analīzes un mākslas ekspertu darbu, ir iespējams noskaidrot, vai mākslas darbs ir oriģināls, iegūstot sertifikātu. “Attiecībā pret Purvīša gleznu tirgus izmaksām, tā nav liela summa, kas jāiegulda, ja tas izrādās Purvītis. Ja, protams, tas neizrādās īsts, tad tas ir sitiens pa kabatu. Taču mēs jau godīgi runājam ar klientu jau no paša sākuma. Tad, kad viņš pie mums atnāk, mēs jau viņam nododam ziņu, vai ir vērts turpināt tālāk, vai nav,” apstiprina Liepa.  

 

Stāstu gatavoja pētnieces Velga Vītola-Kļava un Maija Rutka.

Gleznu stāsts tapis, pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.