Pēc Purvīša muzeja izsludinātās kampaņas “Meklēt un atrast Purvīti!”, lai vienkopus redzētu un piedzīvotu Latvijas kultūras mantojumu un latviskās identitātes pamatus, esam patiesi gandarīti redzēt sabiedrības lielo iesaisti.
Šis gleznu stāsts ir īpašs un vēlamies dalīties arī ar jums.

“Mana vīra vecvectēvs bija grafiķis Rihards Zariņš, kurš studēja Pēterpilī, kur iepazinās ar Purvīti. Domājams, ka šī glezna varētu būt Purvīša kāzu dāvana Zariņam apprecoties ar Eva Sundblad. Viena no Zariņa meitām, Mirdza bija paņēmusi šo un vēl vienu Purvīša gleznu ar kastaņām līdzi bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc kara Mirdza emigrēja uz Austrāliju ar abām gleznām. Pēc Zariņa meitas nāves, Mirdzas vīrs (viņiem bērnu nebija) pārsūtīja abas gleznas uz Londonu. Nododot gleznas  Zariņa mazmeitas Ainas Briezes īpašumā. (Zariņa vecākās meitas Maijas meitai), kur tās nostāvēja līdz Ainas un viņas vīra Eduarda Briezes nāvei 2019.gadam. Pēc vecāku nāves viens no “Purvīšiem” atkal atgriezās mājās.”, dalās ar dzimtas gleznas stāstu Inga Brieze.

Gleznu stāsti tiek veidoti pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.

“Ziemas ainava”