“Rīgas Citadele”
Vilhelma Purvīša glezna “Rīga Citadele” atrodas Ogres Vēstures un mākslas muzeja (Ogres muzejs) krājumā, tā ir mākslinieka 1908. gadā gleznota. Tajā attēlota agra pavasara aina ar skatu uz Rīgas Citadeli. Tās priekšplānā koki un krūmi, izklaidus cilvēku figūras, tālākajā plānā gaišas, zilganas ēnas ar diviem torņiem aiz tām, apakšā meistara paraksts. Kā dāvinājums muzejā tā tiek pieņemta 1986. gada 22. decembrī un 1997. gadā ir ekspertu slēdziens, ar atzinumu, ka tā ir Vilhelma Purvīša glezna, kuru pats autors ir parakstījis vēlāk nekā tad, kad tā tapusi. Interesanti, kā tas noticis? Purvīša muzeja krājuma glabātāja Velga Vītola-Kļava un vadītāja Žanete Grende dodas uz Ogres muzeju, lai to noskaidrotu.
Ogres muzeja krājums atrodas Ogres Kultūras nama pagrabā, kur laipni sagaida krājuma vadītāja Agra Vāvere. Jāatzīst, ka viņa neko daudz nezina stāstīt, parāda gleznu un iegūšanas aktus, taču neko vairāk par tās ceļu līdz muzejam. Ja jau Purvīša muzeja komanda ir Ogrē, tad tajā pašā dienā ir arī tikšanās ar Vitu Rinkeviču, kas no 1991. līdz 1997. gadam bijusi Ogres muzeja vadītāja un Margrietas Lestrādenas (Margriet Lestraden, akadēmiķa un gleznotāja Vilhemla Purvīša dzimto māju “Vecjauži” iepriekšējā īpašniece un Purvīša muzeja dibinātāja) paziņa, kura ir palīdzējusi tapt Purvīša muzejam tā pirmajā iterācijā.
Sarunas gaitā, cita starpā, tiek pārrunāta Velgas un Žanetes dienas pieredze par Purvīša gleznu, kuru komanda redzējusi no rīta – “Rīga Citadele”. Tā bijusi Rīgas Svētā Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Mūsdienās te atrodas koncertzāle “Ave Sol”. Celta citadeles cietoksnī kā Krievijas Impērijas garnizona baznīca. Mūsdienās – vecākā saglabājusies pareizticīgo baznīca Rīgā. (AVESOL, 2024) Lai arī kā, izrādās tieši Vita bijusi Ogres muzeja vadītāja, kad šī glezna nonākusi Ogres muzeja krājumā. Tajā laikā muzejā strādājusi Tatjana Upmane. Viņas uzdevums, kā muzeja arhitektei, kura nākusi no Šervinsku ģimenes, bijis zīmēt Ogres māju fasādes (apskatāmas muzeja krājumā). Radu raksti šoreiz ir svarīgi, jo Upmanes kundze atdāvina muzejam sava vectēva (tēvatēva) arhitekta un pedagoga Makša Gustava Riharda Šervinska Purvīša gleznu.
1883. gada M. Šervinskis sāka strādāt par Rīgas Amatniecības skolas skolotāju, līdztekus mācīja zīmēšanu Lomonosova sieviešu ģimnāzijā un Rīgas Politehnikumā. 1888. gadā Rīgas amatnieku biedrības mācību komisija Maksi Šervinski ievēlēja par Rīgas Amatniecības skolas direktoru. Viņa skolnieki bijuši gan Janis Rozentāls, gan Vilhelms Purvītis, kā arī daudzi vēlākie latviešu būvuzņēmēji, mēbeļu galdnieki un citu nozaru amatnieki vai lietišķās mākslas meistari. 1908. gadā M. Šervinskis svinēja savas pedagoģiskās darbības 25 gadu jubileju. Dāvanu vidū bija arī viņa skolnieka Jaņa Rozentāla gleznotais portrets un visticamākais, ka arī Vilhelma Purvīša “Rīga Citadele”. (Krastiņš, 2022)
Kā Tatjanas Upmanes atmiņas liecina, viņas tēvs, Vladimirs Šervinskis, Maksim dēls, pēc Pirmā Pasaules kara, 1923. gadā devies pie Purvīša ar visu “Rīga Citadele” gleznu, lai pārliecinātos, ka tā ir meistara, un apstiprinātu to ar parakstu, jo līdz tam tā bijusi bez. Mākslinieks esot paņēmis rokās gleznu, apskatījis un atzinis, ka darbs ir labs un kādreiz to dāvinājis Maksim Šervisnkism. Paņēmis spalvu un parakstījis.
Stāstu gatavoja pētnieces Velga Vītola-Kļava un Maija Rutka.
Gleznu stāsti tiek veidoti pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.
