{"id":2259,"date":"2024-04-29T13:13:46","date_gmt":"2024-04-29T13:13:46","guid":{"rendered":"https:\/\/purvitis.lv\/?post_type=museum&p=2259"},"modified":"2024-07-11T14:03:09","modified_gmt":"2024-07-11T14:03:09","slug":"muzeju-ekspedicija-jaunpiebalga-ii","status":"publish","type":"museum","link":"https:\/\/purvitis.lv\/de\/museum\/muzeju-ekspedicija-jaunpiebalga-ii\/","title":{"rendered":"Muzeja eksped\u012bcija – Purv\u012b\u0161u dzimta un hernh\u016btie\u0161i"},"content":{"rendered":"\n
\n\n

Vilhelms Purv\u012btis un hernh\u016btie\u0161i. \u0100rpusnieciskas piez\u012bmes<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/p>\n

Akmens, daudz ritin\u0101ts, l\u0113ti neaps\u016bnos.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

(Tautas sak\u0101mv\u0101rds)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/p>\n

Par Vilhelmu Purv\u012bti sarakst\u012bti p\u0113t\u012bjumu p\u0113t\u012bjumi. Viena no t\u0113m\u0101m, kas mani pa\u0161u jau kop\u0161 gadiem Vidzem\u0113 interes\u0113jusi, ir hernh\u016btisma ideju ietekme vidzemnieku literat\u016br\u0101 (\u0136iku\u013ca J\u0113kabs, J\u0101nis Ru\u0123\u0113ns, br\u0101\u013ci Kaudz\u012btes, J\u0101nis Poruks, K\u0101rlis Skalbe, Art\u016brs Baumanis u.c.) un piebaldz\u0113nu \u012bpa\u0161\u0101 vieta m\u016bsu kult\u016br\u0101. Vilhelms Purv\u012btis un vi\u0146a m\u0101ksla l\u012bdz \u0161im bija saist\u012bjusi tikt\u0101l, cik saista visa veida klasika, resp. nedaudz att\u0101lin\u0101ti un visp\u0101r\u012bgi. Savulaik ar uzman\u012bbu las\u012bju 1967. gada interviju ar Purv\u012b\u0161a audz\u0113kni m\u0101kslinieku Kurtu Fridrihsonu, public\u0113tu tr\u012bsdesmit gadus v\u0113l\u0101k. Fridrihsona iecere un nodoms bija sekojo\u0161s: \u201cPar Purv\u012bti vajadz\u0113tu m\u0113\u0123in\u0101t rad\u012bt le\u0123endu, k\u0101 lietuvie\u0161i to prata izdar\u012bt ar \u010cur\u013coni, par\u0101d\u012bt tautai v\u0113stures un person\u012bbas sakaus\u0113jumu.\u201d (Fridrihsons, 1997, 5) Tie\u0161\u0101m lietuvie\u0161i Hru\u0161\u010dova atku\u0161\u0146a gados pasp\u0113ja un prata piesaist\u012bt Mikaloja Konstant\u012bna \u010cur\u013co\u0146a dai\u013cradei uzman\u012bbu gan PSRS, gan \u0101rzem\u0113s. Jau 1957.g. \u010cik\u0101g\u0101 tika atkl\u0101ta m\u0101kslas galerija (\u010ciurlionis Art Gallery), bet 1963.g. Druskininkos \u010cur\u013conim atv\u0113l\u0113ja muzeju. Atsevi\u0161\u0137i m\u0113\u0123in\u0101jumi atg\u0101din\u0101t par Vilhelmu Purv\u012bti un vajadz\u012bbu sakopt un uztur\u0113t vi\u0146a dzimt\u0101s Vecjau\u017eu m\u0101jas atskan\u0113ja m\u0101kslinieka simtgad\u0113 1972.g., bet dr\u012bz vien noplaka. Iesp\u0113jams, starp vair\u0101kiem neuzman\u012bbas iemesliem (tostarp, ka m\u0101kslinieks miris trimd\u0101) bija ar\u012b sp\u0113c\u012bgas le\u0123endas tr\u016bkums, kas pal\u012bdz\u0113tu notur\u0113t pla\u0161\u0101kas sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu. Latvie\u0161i, no vienas puses, ir skeptiski pret le\u0123end\u0101m, kur\u0101m nav v\u0113sturiski fiks\u0113ta gada skait\u013ca vai rakstiska apliecin\u0101juma. \u0160\u012b pa\u013c\u0101v\u012bba rakstisk\u0101m liec\u012bb\u0101m da\u017ek\u0101rt novedusi ar\u012b s\u0101nce\u013cos, jo tiklab mutiski, k\u0101 rakstiski var paust paties\u012bbu un paust nepaties\u012bbu. No otras puses, tie\u0161i m\u012bti biju\u0161i pamat\u0101 m\u016bsu tautisk\u0101s atmodas kust\u012bbai, liel\u0101kam svaram piesaistot ne tikai savu, bet ar\u012b lietuvie\u0161u un pr\u016b\u0161u mitolo\u0123iju. Da\u017ek\u0101rt tas novedis pie kurioziem, kas t\u0101d\u0101 vai cit\u0101d\u0101 veid\u0101 tom\u0113r devu\u0161i att\u012bst\u012bbai jaunas iesp\u0113jas. T\u0101 piem\u0113ram, pr\u016b\u0161u dievu Au\u0161autu (Auschauts, Auscautus) Juris Alun\u0101ns jau\u0161i vai nejau\u0161i p\u0101rveidoja par An\u0161lavu, pievienojot latvie\u0161u diev\u012bbu panteonam. Panteon\u0101 tas pabija vien \u012bsu laiku, bet deva iesp\u0113ju tapt jaunam latvie\u0161u personv\u0101rdam An\u0161lavs.<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Pateicoties Imanta Ziedo\u0146a fonda \u201cViegli\u201d vad\u012bt\u0101jai \u017danetei Grendei 2023.g. vasar\u0101 nok\u013cuvu eksped\u012bcij\u0101, kur\u0101 iepriek\u0161\u0113j\u0101 interese par hernh\u016btie\u0161iem sasaist\u012bj\u0101s jau ar Vilhelma Purv\u012b\u0161a v\u0101rdu, prec\u012bz\u0101k ar izzi\u0146u par m\u0101kslinieka priek\u0161te\u010diem Piebalg\u0101.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Tirznieku m\u0101jas<\/span><\/b>. Jaunpiebalgas And\u017ea Viek\u0161e\u013cu m\u0101j\u0101s dzimu\u0161ais Vilhelma Purv\u012b\u0161a vecvect\u0113vs P\u0113teris (1800 – 1850) apprecoties k\u013cuva par ieg\u0101tni Vecpiebalgas pagasta Tirznieku m\u0101j\u0101s (tagad C\u0113su novad\u0101). M\u0101jas savu nosaukumu ieguvu\u0161as laikam no tuvum\u0101 eso\u0161\u0101s Tirzas upes. Apm\u0113ram 16 \u2013 17 gadu vecum\u0101 P\u0113teris non\u0101ca saskar\u0113 ar viet\u0113j\u0101s Ilz\u0113nu br\u0101\u013cu draudzes locek\u013ciem un k\u013cuva par ros\u012bgu hernh\u016btisma ideju piekrit\u0113ju, bet \u0161\u0137iet ne uz ilgu laiku. Realit\u0101t\u0113 vi\u0146am neizveidoj\u0101s draudz\u012bgas attiec\u012bbas ne ar tic\u012bbas br\u0101\u013ciem, ne ar tuv\u0101kajiem kaimi\u0146iem. Par iemesliem gr\u016bti spriest, s\u012bk\u0101k tos, balstoties pa\u0161a P\u0113tera Purv\u012b\u0161a dz\u012bves aprakst\u0101 un m\u0101kslas v\u0113sturnieka, gleznot\u0101ja Jur\u0123a Skulmes p\u0113t\u012bjum\u0101, izsver Inguna Bauere. It k\u0101 par nesatic\u012bbu P\u0113teris Purv\u012btis tiek no br\u0101\u013cu draudzes rind\u0101m izraid\u012bts vai ar\u012b aiziet pats, lai atrastu m\u0101jvietu Jaunpils jeb Zaubes (pa\u0161laik \u2013 Taurupes) pagasta Jau\u017eos. St\u0101sts par P\u0113tera Purv\u012b\u0161a saist\u012bbu ar hernh\u016btismu l\u012bdz ar to tiek izbeigts, jo vi\u0146\u0161 k\u013c\u016bst par ros\u012bgu luter\u0101ni. Eksped\u012bcijas laik\u0101 iebrauc\u0101m ar\u012b Tirznieku m\u0101j\u0101s. Tagad\u0113jie saimnieki \u012bpa\u0161umu ieg\u0101d\u0101ju\u0161ies pavisam nesen un neko par m\u0101jas v\u0113sturi past\u0101st\u012bt nevar\u0113ja. Pati dz\u012bvojam\u0101 \u0113ka vizu\u0101li sam\u0113r\u0101 veca, bet ar padomju laikos uzliktu \u0161\u012bfera jumtu. V\u0113l redzama da\u013c\u0113ji saglab\u0101jusies saimniec\u012bbas \u0113ka, lejasda\u013c\u0101 b\u016bv\u0113ta no pl\u0113stiem akme\u0146iem, ar otr\u0101 st\u0101va pieb\u016bvi, kas kalpojusi par siena novietni. Arhitekta Osvalda T\u012blma\u0146a 1928.g. public\u0113t\u0101 rakst\u0101 par Latvijas br\u012bvdabas muzeju atrodams senlaic\u012bgas Tirznieku kl\u0113ti\u0146as att\u0113ls ar autora piez\u012bmi: \u201cJaunpiebalgas Tirznieku kl\u0113ti\u0146a, ieg\u016bta Br\u012bvdabas muzejam.\u201d (T\u012blmanis, 1928, 205) Att\u0113l\u0101 redzams, ka kl\u0113ti\u0146ai biju\u0161as jumta dz\u0113rv\u012btes jeb jumta gai\u013ci, kas ir sena, baltu taut\u0101m jo \u012bpa\u0161i iecien\u012bta jumja z\u012bme. Sazinoties ar Etnogr\u0101fisk\u0101 br\u012bvdabas muzeja speci\u0101listu M\u0101rti\u0146u Kuplo, s\u0101kotn\u0113jais entuziasms noplaka, jo Tirznieku kl\u0113ti\u0146as, k\u0101 izr\u0101d\u012bj\u0101s, nav muzej\u0101. M.Kuplais uzskata, ka visticam\u0101k muzejniekiem bijusi iecere kl\u0113ti\u0146u p\u0101rvest, bet varb\u016bt atkl\u0101jies, ka nolietojuma d\u0113\u013c t\u0101 vairs nav p\u0101rvietojama. T\u0101, iesp\u0113jams, Purv\u012b\u0161a vecvect\u0113va P\u0113tera laik\u0101 b\u016bv\u0113t\u0101s Tirznieku kl\u0113ts vizu\u0101lais veidols saglab\u0101ts vien O.T\u012blma\u0146a publik\u0101cij\u0101. Zin\u0101ms, ka k\u0101dreiz tur bijis vesels m\u0101ju puduris \u2013 bez Tirzniekiem v\u0113l ar\u012b Vectirznieki un Lieltirznieki. Nevien\u0101 no m\u0101j\u0101m p\u0113c P\u0113tera Purv\u012b\u0161a aizie\u0161anas saimnieku v\u0101rds vairs nav bijis Purv\u012btis. Padomju laik\u0101 Tirzniekos uzcelta un darbojusies lielferma.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Tirznieku tuvum\u0101 pierakst\u012bta teika par Naudas kalnu: \u201cTirzas mal\u0101, net\u0101lu no Tirznieku m\u0101j\u0101m, atrodas neliels, bet st\u0101vs kalns, kura virsotn\u0113 atrodas akme\u0146iem piebiru\u0161as bedres. \u013baudis st\u0101sta, ka \u0161e vecos laikos ierakta vesela muca naudas. Nauda esot pieder\u0113jusi vair\u0101kiem tirgot\u0101jiem, kas to ieraku\u0161i, lai pasl\u0113ptu no laup\u012bt\u0101jiem. Tirgot\u0101ji kar\u0101 kritu\u0161i un nauda t\u0101 i palikusi pasl\u0113pta. Daudzi grib\u0113ju\u0161i naudu atrast, bet l\u012bdz \u0161ai dienai neviens to nav atradis.\u201d (Senatnes atbalsis Jaunpiebalg\u0101, 1925, 3) Ne tikai nauda (ja t\u0101da bijusi), bet ar\u012b citas materi\u0101l\u0101s liec\u012bbas (k\u0101 kl\u0113ti\u0146a) aiziet neb\u016bt\u012bb\u0101, ja t\u0101m netiek piev\u0113rsta past\u0101v\u012bga uzman\u012bba. Garie padomju gadi ne tikai Tirzniekos, bet ar\u012b citviet Latvij\u0101 pieradin\u0101ja un sav\u0101 zi\u0146\u0101 piespieda cilv\u0113kus dz\u012bvot vienai dienai, ner\u016bp\u0113joties ne par pag\u0101tni, ne n\u0101kotni.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Vecjau\u017eu m\u0101jas<\/span><\/b> atrodas biju\u0161aj\u0101 Jaunpils (v\u0113l\u0101k Zaubes) pagast\u0101, pavisam net\u0101lu no v\u0113sturisk\u0101s Annas mui\u017eas, pa\u0161laik ietilpst Ogres novada Taurupes pagast\u0101. \u0160aj\u0101s m\u0101j\u0101s Vilhelms Purv\u012btis 1872.g. dzimis un, pirms doties pla\u0161aj\u0101 pasaul\u0113, nodz\u012bvojis pirmos 16 (p\u0113c cit\u0101m zi\u0146\u0101m \u2013 17, v\u0113l p\u0113c cit\u0101m \u201314 vai 15) gadus. Tas ir b\u0113rn\u012bbas un agr\u0101s jaun\u012bbas laikposms, kad cilv\u0113ks ieg\u016bst priek\u0161statu par pasauli, ar\u012b par to, ko uzskat\u012bt par skaistu, gaum\u012bgu un dz\u012bves telpai piem\u0113rotu. \u0160aj\u0101 m\u0101j\u0101 dz\u012bvojot, Vilhelms Purv\u012btis uzs\u0101cis un pabeidzis (1880-1886) savas pirm\u0101s \u2013 Zaubes draudzes skolas \u2013 gaitas.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Jau piemin\u0113t\u0101s 2023.g. vasaras eksped\u012bcijas laik\u0101 pirmoreiz pabiju \u0161aj\u0101 ar sarkanajiem \u0137ie\u0123e\u013ciem gaum\u012bgi apm\u016br\u0113taj\u0101 m\u0101j\u0101. Fonda \u201cViegli\u201d un \u017danetes Grendes atbild\u012bb\u0101 \u0161is \u012bpa\u0161ums non\u0101cis vien nesen. Kop\u0161 1998.g. Vecjau\u017ei bija Purv\u012b\u0161a m\u0101kslas cien\u012bt\u0101jas, muzejnieces no N\u012bderlandes Margar\u0113tas (<\/span>alias<\/span><\/i> Margrietas) Lestr\u0101denas (Margriet Lestraden) \u012bpa\u0161ums: \u201cDa\u017e\u0101du taut\u012bbu amatnieki 1999.g. vasar\u0101 atjaunoja galveno m\u0101ju. T\u0101 bija slikt\u0101 st\u0101vokl\u012b, piedrazota. Saglab\u0101jot autentiskumu, m\u0113s t\u012br\u012bj\u0101m, kr\u0101soj\u0101m, ier\u012bkoj\u0101m \u016bdensvadu, tualeti un vannu, viesu istabas, ievilk\u0101m elektr\u012bbu, uzkl\u0101j\u0101m jaunu lubi\u0146u jumtu, ielik\u0101m 40 logus, nomain\u012bj\u0101m satrun\u0113ju\u0161\u0101s sijas, \u0161\u0137iroj\u0101m mant\u012bbu, ko atrad\u0101m b\u0113ni\u0146os.\u201d<\/span> (<\/span>Lestradena, 2008, 7) Apbr\u012bnojama sieviete, kas par savu pa\u0161aizliedz\u012bbu un ieliktaj\u0101m p\u016bl\u0113m 2008.g. sa\u0146\u0113ma Kult\u016bras mantojuma balvu \u2013 marmora \u0137ie\u0123eli. \u0160\u0137iet daudz vair\u0101k vai paral\u0113li \u0161ai balvai b\u016btu noder\u0113jis valsts finansi\u0101ls atbalsts, ko t\u0101 ar\u012b nesagaid\u012bjusi, Lestr\u0101dena izl\u0113ma Purv\u012b\u0161u dzimtas m\u0101ju atd\u0101vin\u0101t. V\u0113l piebilstams, ka vi\u0146u ar Purv\u012b\u0161a dzimtas m\u0101ju 1990. gadu s\u0101kum\u0101 iepaz\u012bstin\u0101ja toreiz\u0113j\u0101 Ogres muzeja vad\u012bt\u0101ja Vita Rinkevi\u010da. Vi\u0146a ar\u012b l\u016bdza Lestr\u0101denu ieg\u0101d\u0101ties to \u012bpa\u0161um\u0101, jo muzejam nebija l\u012bdzek\u013cu t\u0101s atjauno\u0161anai un uztur\u0113\u0161anai. 2022.g. holandiete rakst\u012bja fonda \u201cViegli\u201d padomei \u012bpa\u0161uma d\u0101vin\u0101juma v\u0113stuli: \u201cPurv\u012b\u0161a 150. dzim\u0161anas dien\u0101 v\u0113los jums, Latvijas sabiedr\u012bbai, d\u0101vin\u0101t vi\u0146a dzimto m\u0101ju un skaisto dabu 80 hekt\u0101ru plat\u012bb\u0101. T\u0101d\u0101 veid\u0101 t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku var\u0113s izbaud\u012bt \u0161o vietu, redz\u0113t to, ko reiz redz\u0113jis Vilhelms Purv\u012btis, b\u016bdams puikas gados, satikt citus cilv\u0113kus, uzzin\u0101t vair\u0101k par Purv\u012b\u0161a raksturu, baud\u012bt m\u0101kslu, dabu un turpin\u0101t veidot starptautisku sadarb\u012bbu.\u201d (Fonds \u201cViegli\u201d Vilhelma Purv\u012b\u0161a m\u0101jas-muzeja ce\u013c\u0101, 2023)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Vecjau\u017ei, cik var spriest no saglab\u0101ju\u0161amies aprakstiem, ir biju\u0161as tur\u012bgas m\u0101jas ar virkni saimniec\u012bbas \u0113ku. Ta\u010du ne tikai par m\u0101ju labtur\u012bbu, bet ar\u012b par to skaistumu dabas ielok\u0101 r\u016bp\u0113ju\u0161ies Vilhelma sen\u010di, jauneklim pa\u0161am piepal\u012bdzot: \u201cNovadgr\u0101vi nedaudz aizdamb\u0113jot, m\u0101kslinieks ar t\u0113va pal\u012bdz\u012bbu izveido nelielu peld\u0113tavu, bet tur, kur beidzas aug\u013cu d\u0101rzs un s\u0101kas b\u0113rzu birz\u012bte, uzce\u013c d\u0101rza m\u0101ju, apst\u0101d\u012btu ar roz\u0113m un ak\u0101cij\u0101m. Vec\u0101 aug\u013cu d\u0101rza viet\u0101 veidojas jauns sabiezin\u0101ts d\u0101rzs ar pa\u0161a izaudz\u0113t\u0101m un uzpot\u0113t\u0101m \u0101bel\u0113m. T\u0101 ir m\u0101kslinieka dz\u012bves, darba un iespaidu zeme l\u012bdz 17. (?) dz\u012bv\u012bbas gadam, kad t\u0113vs m\u0101ju p\u0101rdod br\u0101lim \/..\/ V\u0113l\u0101k, stud\u0113jot P\u0113terpil\u012b, vi\u0146\u0161 vasar\u0101s bie\u017ei uzturas pie vect\u0113va J\u0113kaba un t\u0113vo\u010da.\u201d (Skulme, 1989, 4) 2023.g. vasar\u0101 no t\u0101 visa bija skat\u0101ma v\u0113l Vilhelma Purv\u012b\u0161a st\u0101d\u012bt\u0101 \u0101be\u013cd\u0101rza da\u013ca. Nekad agr\u0101k nebija gad\u012bjies redz\u0113t \u0101beles, kuru stumbri ilgu gadu nastas d\u0113\u013c saviju\u0161ies k\u0101 tauvu vijumi. Ta\u010du jau 1989.g., Jur\u0123is Skulme, apmekl\u0113jot Vecjau\u017eus, konstat\u0113ja, ka liel\u0101k\u0101 da\u013ca no veclaiku ainavas un \u0113k\u0101m ir aizg\u0101ju\u0161as post\u0101: \u201cNeliel\u0101s peld\u0113tavas viet\u0101 uzaudzis me\u017es, d\u0101rza m\u0101ji\u0146as viet\u0101 aug ro\u017eu kr\u016bms un ak\u0101cija. Rijas viet\u0101 paliku\u0161as kr\u0101sns atmatas, jo ba\u013c\u0137i bija labs kurin\u0101mais ilgam laikam. Par sta\u013c\u013ca, v\u0101g\u016b\u017ea un k\u016bts atra\u0161an\u0101s vietu liecina lielie akmens m\u016bri, bet biez\u0101 sniega sega pirms gadiem se\u0161iem iz\u0161\u0137\u012bra kl\u0113ts jumtu uz div\u0101m da\u013c\u0101m, un t\u0101 nu \u0113ka pamaz\u0101m p\u016bst. Tikai ozoli, liepas un k\u013cavas aizsarg\u0101 pret v\u0113ja br\u0101zm\u0101m pelavu \u0161\u0137\u016bn\u012bti, pirti\u0146u un dz\u012bvojamo m\u0101ju.\u201d<\/span> (Skulme, 1989, 4)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Abi \u2013 gan Skulme, gan Lestr\u0101dena \u2013 sav\u0101s publik\u0101cij\u0101s nor\u0101d\u012bju\u0161i uz Vecjau\u017eu m\u0101j\u0101m k\u0101 iedvesmas avotu Vilhelma Purv\u012b\u0161a dabas glezniec\u012bbai. Tas nenoz\u012bm\u0113 mekl\u0113t Vecjau\u017eu \u0101be\u013cd\u0101rza vai b\u0113rzu birzs att\u0113lojumu k\u0101d\u0101 konkr\u0113t\u0101 Purv\u012b\u0161a glezn\u0101, bet b\u0113rn\u012bb\u0101 un agr\u0101 jaun\u012bb\u0101 smeltu ainavas pieredzi: \u201cB\u0113rzu birzes un liepu alejas, di\u017eie ozoli un k\u013cavas, ceri\u0146i, jasm\u012bni, rozes un aug\u013cu d\u0101rzs \u2013 tas viss atst\u0101j neizdz\u0113\u0161amu iespaidu.\u201d (Skulme, 1989, 4); \u201c\u0160\u012b bija vieta, kur mazais Vilhelms sm\u0113l\u0101s pirmos iespaidus par gadalaikiem, m\u016b\u017eam main\u012bgo dabu vis\u0101 t\u0101s skaistum\u0101, ziedo\u0161\u0101m \u0101bel\u0113m un \u0137ir\u0161kokiem \/..\/ \u0160eit pirmos 15 m\u016b\u017ea gados vi\u0146a apzi\u0146u iedvesmoja skaistums.\u201d<\/span> (Lestradena, 2008, 7)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Ja Tirznieku m\u0101ju nosaukums, k\u0101 jau min\u0113ts, visticam\u0101k radies no tuvum\u0101 eso\u0161\u0101s Tirzas upes, tad Jau\u017eu m\u0101ju nosaukuma izcelsme \u012bsti nav nosak\u0101ma. Valodniece Ed\u012bte Hauzenberga-\u0160turma savulaik, p\u0113tot skanisk\u0101s izmai\u0146as vietu nosaukumos, min\u0113jusi, ka Jau\u017ei ir p\u0101rveidojums no \u0122au\u017ei. (Hauzenberga, 1932, 147) Vai sen\u0101k\u0101 forma \u0122au\u017ei b\u016btu sakar\u0101 ar darb\u012bbas v\u0101rdu \u2018\u0123augties\u2019 \u2013 glausties, pieglausties, vai ar k\u0101du citu, nav skaidrs. P\u0113c Vecjau\u017eu m\u0101ju apmekl\u0113juma 2023.g. vasar\u0101, kad viss apk\u0101rt za\u013coja un plauka, ieskaujot m\u0101ju t\u012bkami kr\u0101\u0161\u0146\u0101 rot\u0101, t\u012bri simboliski \u0161\u012b pieglau\u0161an\u0101s, pa\u013cau\u0161an\u0101s vietas dro\u0161\u012bbai noz\u012bme ies\u0113d\u0101s apzi\u0146\u0101, \u013caujot tur tai uzkav\u0113ties, kam\u0113r valodnieki neb\u016bs atradu\u0161i dro\u0161\u0101ku skaidrojumu.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Kad P\u0113teris Purv\u012btis 1850.g. mirst, Vecjau\u017eu m\u0101ju p\u0101r\u0146em vi\u0146a vec\u0101kais d\u0113ls J\u0113kabs, kur\u0161 v\u0113l \u201ckl\u0101t piep\u0113rk kaimi\u0146u m\u0101jas Melderus.\u201d (Skulme, 1989, 4) J\u0113kaba un vi\u0146a sievas Mades \u0123imen\u0113<\/span> gleznot\u0101ja t\u0113vs Juris piedzimst 1849. gad\u0101. Izaudzis vi\u0146\u0161 k\u013c\u016bst par dzirnavnieku, t\u0101tad \u2013 seko piebaldz\u0113nu trad\u012bcijai apg\u016bt praktisku amatu. Jura Purv\u012b\u0161a sieva Anna c\u0113lusies no Raunas, kas t\u0101pat k\u0101 Piebalga, bija hernh\u016btie\u0161u un prasm\u012bgu aud\u0113ju puse. Nav liec\u012bbu, ka mazajam Vilhelmam, l\u012bdz\u012bgi citiem n\u0101kamajiem gleznot\u0101jiem, b\u0113rn\u012bb\u0101 b\u016btu bijis j\u0101iet ganos. Toties vi\u0146\u0161 radin\u0101ts apg\u016bt amatniec\u012bbas, tostarp dzirnavnieka<\/span> prasmes, par ko nedaudz s\u012bk\u0101k turpm\u0101k. T\u0101pat Vilhelms, k\u0101 iepriek\u0161 min\u0113ts, ar\u012b radin\u0101ts kopt aug\u013cu d\u0101rzu. Starp Vecjau\u017eu p\u0101rsteigumiem 2023.gada vasar\u0101 bija dz\u012bvojam\u0101s m\u0101jas durvju stender\u0113 iegrieztais lietuv\u0113na krusts, kas ir taut\u0101 pla\u0161i lietota aizsargz\u012bme. Luter\u0101\u0146u, t\u0101pat hernh\u016btie\u0161u trad\u012bcij\u0101 \u0161\u0101da veida z\u012bmju praktiz\u0113\u0161anu ne tikai nesekm\u0113ja, bet uzskat\u012bja par nev\u0113lamu pag\u0101nisku laiku atlieku.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

K\u0101 Vecjau\u017eu apmekl\u0113juma laik\u0101 st\u0101st\u012bja \u017danete Grende, lauku un me\u017eu teritorijai jau ir izstr\u0101d\u0101ts sak\u0101rto\u0161anas un kop\u0161anas projekts, ir notiku\u0161as vair\u0101kas kult\u016brtalkas, iest\u0101d\u012bts vair\u0101k par 600 \u0101bel\u0113m, ier\u012bkota ainaviska pastaigu taka. \u012apa\u0161i iespaid\u012bga \u0161\u0137ita saimniec\u012bbas \u0113kas atliku\u0161ajos m\u016bros ier\u012bkot\u0101 izst\u0101de \u201cSepti\u0146i gudrie\u201d \u2013 izteiksm\u012bgas fotogr\u0101fijas un koncentr\u0113ts, uzrun\u0101jo\u0161s teksts par 7 cilv\u0113kiem, kas saist\u012bti ar Vilhelmu Purv\u012bti.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Drisa, K\u013castici un Brutu\u013ci<\/span><\/b>. Dro\u0161i vien katram no mums gad\u012bjies b\u016bt viet\u0101s, kas, gadiem paejot, ieg\u016bst jaunu skan\u0113jumu un papildino\u0161u sasaisti. T\u0101 tas ne reizi vien gad\u012bjies ar\u012b ar mani. 2006. gada vasar\u0101 kop\u0101 ar LU studentu grupu pirmoreiz devos folkloras eksped\u012bcij\u0101 uz Vitebskas apgabalu, lai apmekl\u0113tu 19.gs. otraj\u0101 pus\u0113 izveidoto latvie\u0161u koloniju vietas. Sastap\u0101m v\u0113l latvie\u0161u valod\u0101 run\u0101t\u0101jus. Redz\u0113tais t\u0101 ietekm\u0113ja, ka jau t\u0101 pa\u0161a gada v\u0113l\u0101 ruden\u012b uz turieni, papla\u0161inot izp\u0113tes lauku, dev\u0101mies v\u0113lreiz. Bij\u0101m ar\u012b Dris\u0101, kas kop\u0161 1962.g. p\u0101rsaukta par Vjerh\u0146adzvinsku. Toreiz ne pr\u0101t\u0101 neien\u0101ca, ka tie\u0161i \u0161aj\u0101 pils\u0113t\u0101 Vilhelms Purv\u012btis 1887.g. ir pabeidzis apri\u0146\u0137a skolu. Z\u012bm\u0113\u0161anu \u0161aj\u0101 skol\u0101 vi\u0146am m\u0101c\u012bjis <\/span>K.<\/span>\u0160mits, kas bija absolv\u0113jis P\u0113terburgas M\u0101kslas akad\u0113miju un mudin\u0101ja uz turieni m\u0113r\u0137\u0113t ar\u012b Vilhelmu, ko vi\u0146\u0161 p\u0101ris gadus v\u0113l\u0101k (1890.g.) ar\u012b izdar\u012bja. No vair\u0101kiem avotiem izriet, ka 1886. gad\u0101 Vilhelma t\u0113vs Juris Purv\u012btis nop\u0113rk 1829.g. uzb\u016bv\u0113t\u0101s, bet jau paput\u0113ju\u0161\u0101s \u016bdens dzirnavas Drisas apri\u0146\u0137a K\u013casticos un p\u0101rce\u013cas turp ar visu \u0123imeni. 19.gs. otraj\u0101 pus\u0113 K\u013casticu miest\u0101 darbojas pasta kantoris, bazn\u012bca, skola, slimn\u012bca, amatnieku darbn\u012bcas, vair\u0101ki veikali un uz \u0145i\u0161\u010das upes uzb\u016bv\u0113t\u0101s \u016bdens dzirnavas. (Detlov, 1887, 635) Nav zin\u0101ms, cik ilgi dzirnavas turpina darboties, saglab\u0101ju\u0161\u0101s atsevi\u0161\u0137as fotogr\u0101fijas no 1920. gadiem ar dzirnavu att\u0113lu. Otr\u0101 pasaules kara laik\u0101 padomju armija dzirnavas un tiltu p\u0101r \u0145i\u0161\u010das upi uzspridzina. 1959.g. uz \u0145i\u0161\u010das upes uzce\u013c hidroelektrostaciju, paaugstin\u0101s \u016bdens l\u012bmenis, k\u0101 rezult\u0101t\u0101 dzirnavu un tilta paliekas tiek appludin\u0101tas. 2018.g. \u016bdensl\u012bd\u0113ji 5,5 m dzi\u013cum\u0101 atrod un nofotograf\u0113 to, kas no biju\u0161\u0101s god\u012bbas palicis p\u0101ri. (<\/span>https:\/\/vkurier.by\/147863<\/span><\/a>)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Atgrie\u017eoties pie 1880. gadiem, Juris Purv\u012btis kop\u0101 ar d\u0113lu Vilhelmu veic ieg\u0101d\u0101to dzirnavu kapit\u0101lremontu, iecer\u0113 ir papla\u0161in\u0101t pied\u0101v\u0101jamo pakalpojumu kl\u0101stu: \u201cT\u0101 k\u0101 t\u0113vs bija nol\u0113mis dzirnavas papla\u0161in\u0101t, ier\u012bkojot ar\u012b vilnas apstr\u0101d\u0101\u0161anu, vi\u0146\u0161 s\u016bta d\u0113lu uz vienu gadu uz priek\u0161z\u012bm\u012bgi iek\u0101rtot\u0101m Bru\u017eu\u013cu dzirnav\u0101m Smilten\u0113, lai iepaz\u012btos ar darba pa\u0146\u0113mieniem un ma\u0161\u012bnu konstrukcij\u0101m. Dzirnavnieks Dance ir \u013coti izpal\u012bdz\u012bgs un iepaz\u012bstina m\u0101cekli ar vis\u0101m dzirnavu iek\u0101rtas deta\u013c\u0101m. Purv\u012btis z\u012bm\u0113 pl\u0101nus, ma\u0161\u012bnu s\u012bkda\u013cas un iem\u0101c\u0101s kal\u0161anu, virpo\u0161anu un met\u0101la lie\u0161anu.\u201d (Legzdi\u0146\u0161, 1972, 38)<\/span> Vien piez\u012bm\u0113jams, ka t\u0101s nav Bru\u017eu\u013cu, bet Brutu\u013cu dzirnavas Blomes pagast\u0101, kur\u0101s Vilhelms k\u0101 m\u0101ceklis apg\u016bst amatu gada garum\u0101: \u201cSe\u0161padsmit gadus vecais z\u0113ns k\u0101 m\u0101ceklis devies uz Brutu\u013cu dzirnav\u0101m, kur str\u0101d\u0101ja no 1888. gada l\u012bdz 1889. gadam, lai pie M\u0101rti\u0146a Dan\u010da apg\u016btu jaun\u0101ko mal\u0161anas tehniku un p\u0113c tam to ieviestu t\u0113va Vitebskas dzirnav\u0101s.\u201d (Runcis, 1978, 4) K\u0101 izriet no Arno Teivena apcer\u0113juma par Latvijas dzirnav\u0101m, Brutu\u013cos t\u0101s uzb\u016bv\u0113tas jau 1860.gados, bet \u201cap 1870.g. t\u0101s darboju\u0161\u0101s piln\u0101 gait\u0101, veicot ne vien mal\u0161anu, bet ar\u012b vilnas apstr\u0101d\u0101\u0161anu \u2013 k\u0101r\u0161anu, v\u0113rp\u0161anu, au\u0161anu un v\u0113l citus darbus.\u201d (Teivens, 1985, 174) No av\u012b\u017eu zi\u0146\u0101m izriet, ka 1864.g. M\u0101rti\u0146\u0161 Dance no P\u0113tera Meldera Brutu\u013cus \u2013 \u201cgruntsgabalu ar \u016bdens dzirnav\u0101m, \u0113k\u0101m un \/..\/ un ar to pie t\u0101 pieder\u012bgo dzelzs invent\u0101riumu \/par 17 d\u0101lderiem un 66 gra\u0161iem\/ nopircis.\u201d (Zi\u0146as, 1864, 142; 150) Smilten\u0113 1885.g. notiek pla\u0161a izst\u0101de, kur\u0101 Dance tiek apbalvots par \u201cda\u017e\u0101diem audumiem un pa\u0161a rakst\u012btiem tepi\u0137iem.\u201d (K.K., 1885, 1)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Smiltenes luter\u0101\u0146u m\u0101c\u012bt\u0101js K\u0101rlis Kundzi\u0146\u0161 (1850 \u2013 1937) ar vislab\u0101kajiem v\u0101rdiem raksturojis Brutu\u013cu dzirnavu \u012bpa\u0161nieku M\u0101rti\u0146u Danci: \u201cIepazinos ar\u012b ar Dan\u010da t\u0113va fabriku un vi\u0146a ener\u0123iju un dedz\u012bbu darb\u0101 un tautas liet\u0101s.\u201d (Kundzi\u0146\u0161, 2020, 100) Vi\u0146a d\u0113ls, arhitekts Pauls Kundzi\u0146\u0161 (1888 -1983), vi\u0146\u0161 ar\u012b Vidzemes br\u0101\u013cu draud\u017eu saie\u0161anas namu p\u0113tnieks, v\u0113stul\u0113 Latvijas dzirnavu v\u0113stures p\u0113tniekam Arno Teivenam, t\u0113va teikto papildina: \u201cPret\u0113ji toreiz\u0113jiem latvie\u0161u melderiem, kas nereti k\u013cuva par k\u0101rklu v\u0101cie\u0161iem, vi\u0146\u0161 stingri tur\u0113j\u0101s pie savas tautas \/..\/ Brutu\u013cu dzirnav\u0101s 1880. gados bijusi sar\u012bkota te\u0101tra izr\u0101de, kurai dekor\u0101cijas gleznojis jaunais m\u0101kslinieks V.Purv\u012btis.\u201d<\/span> (Teivens, 1985, 174) Dzirnavu darbinieki (dro\u0161i vien p\u0113c \u012bpa\u0161nieka ierosmes) bija izveidoju\u0161i savu te\u0101tra trupu: \u201cK\u0101dreiz dzirnavu darbinieki, skait\u0101 ap 20, nodibin\u0101ju\u0161i pat savu te\u0101tra trupu, kas devusi viesizr\u0101des Smilten\u0113 u.c. Toreiz, apm\u0113ram 40 \u2013 50 gadu atpaka\u013c, \u0161\u012b te\u0101tra trupa Smiltenes apk\u0101rtn\u0113 bija vien\u012bg\u0101.\u201d (S, 1942, 2) T\u0101d\u0113j\u0101di Purv\u012btis, b\u016bdams par m\u0101cekli Brutu\u013cos, var\u0113ja izkopt ne tikai dzirnavnieka, bet ar\u012b te\u0101tra dekoratora iema\u0146as.<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Par Brutu\u013cu dzirnavu likteni v\u0113l b\u016btu n\u0101kotn\u0113 s\u012bk\u0101k noskaidrojams jaut\u0101jums. Zin\u0101ms, ka t\u0101s darboju\u0161\u0101s l\u012bdz Otrajam pasaules karam (Teivens, 1985, 175) un ka padomju laikos apkaim\u0113 bijusi asfaltbetona r\u016bpn\u012bca. (Ilze Briede, Branti, 2023) No k\u0101dreiz\u0113j\u0101 Valkas rajona novadp\u0113tnieka J\u0101\u0146a Run\u010da publik\u0101cijas izriet, ka dzirnavu tuvum\u0101 ticis novietots (vai uz Purv\u012b\u0161a simtgadi?) piemi\u0146as akmens: \u201cBrutu\u013cos Abulas krast\u0101 pace\u013cas piemi\u0146as akmens ar dat\u0113jumu: V. Purv\u012bts, 1888.- 1889, Brutu\u013cos. \u0160is akmens glab\u0101 slaven\u0101 gleznot\u0101ja, latvie\u0161u ainavu glezniec\u012bbas trad\u012bciju izveidot\u0101ja, ainavu meistara re\u0101lista un m\u0101kslas pedagoga Vilhelma Purv\u012b\u0161a piemi\u0146u. T\u0101 ir vien\u012bg\u0101 piemi\u0146as z\u012bme Vilhelmam Purv\u012btim Latvij\u0101.\u201d<\/span> (Runcis, 1978, 4) Vai akmens Purv\u012b\u0161a piemi\u0146ai joproj\u0101m atrodas Abula krast\u0101, kur tas ticis novietots, ar\u012b \u0161is jaut\u0101jums prasa papildu izp\u0113ti. Par \u0161\u012b akmens uzst\u0101d\u012b\u0161anu atrodamas vair\u0101kas laikrakstu publik\u0101cijas: \u201cV\u0113l Smilten\u0113 neiebraucot, kilometrus \u010detrus no pils\u0113tas, Stren\u010du ce\u013c\u0101 iev\u0113r\u012bbu saista liels akmens ar vi\u013c\u0146ainu virsmu. Tas atg\u0101dina m\u0101kslinieka paleti. Akmen\u012b iekalts Vilhelma Purv\u012b\u0161a autogr\u0101fs ar gadskaitli 1888-1889 \/..\/ Akmens atrodas iepretim Brutu\u013cu asfaltbetona r\u016bpn\u012bcai, no turienes redzama m\u0101ja, kur\u0101 V.Purv\u012btis reiz dz\u012bvojis.\u201d (K\u0101rkli\u0146a, 1975, 2) Akmeni, k\u0101 min\u0113ts publik\u0101cij\u0101, apstr\u0101d\u0101jusi t\u0113lniece Biruta Gr\u012bsle (1927 \u2013 2004). T\u0101 pati zi\u0146a ar nosaukumu \u201cAkmens st\u0101sta\u201d da\u013c\u0113ji p\u0101rpublic\u0113ta ar\u012b tautie\u0161iem trimd\u0101 dom\u0101taj\u0101 laikrakst\u0101 \u201cDzimtenes Balss\u201d (1975, Nr.42, 8.lpp.)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Blomes tautas nama vad\u012bt\u0101ja Gita Skadi\u0146a telefonintervij\u0101 atzina, ka Brutu\u013cu administrat\u012bv\u0101s pieder\u012bbas vair\u0101kk\u0101rt\u012bg\u0101 mai\u0146a nav sekm\u0113jusi ne tikai novadp\u0113tniecisku zi\u0146u v\u0101k\u0161anu, bet ar\u012b jau eso\u0161\u0101 v\u0101kuma m\u0113r\u0137tiec\u012bgu apkopo\u0161anu: \u201cSen\u0101k Brutu\u013ci bija pie Blomes, tagad atkal pie Smiltenes pagasta. P\u0113tersonu dzimta ar\u012b n\u0101k no Brutu\u013ciem, K\u0101rina P\u0113tersone r\u016bp\u0113jas par dzimtas sak\u0146u saglab\u0101\u0161anas, to dar\u0101m ar\u012b m\u0113s Blom\u0113.\u201d (Gita Skadi\u0146a, Blome, 2023) N\u0101kamais solis bija sazin\u0101t K\u0101rinu P\u0113tersoni, jo vi\u0146as vect\u0113vs \u2013 rakstnieks J\u016blijs P\u0113tersons dzimis Blomes pagasta C\u016bkgalvas krog\u0101: \u201cM\u0113s jau asto\u0146desmitajos gados tur bij\u0101m ar b\u0113rniem aizbrauku\u0161i. Vien\u0101 ce\u013ca pus\u0113 ir bijis mana vecvect\u0113va D\u0101vja P\u0113tersona krogs, otr\u0101 pus\u0113 Brutu\u013cu dzirnavas un manufakt\u016bra jeb austuve. Krogs atrad\u0101s Pleskavas trakta mal\u0101, tas bija zemesce\u013c\u0161, kas veda uz P\u0113terburgu. Tur ar\u012b Kri\u0161j\u0101nis Barons savulaik nak\u0161\u0146ojis. Tai krog\u0101 padomju laik\u0101 iek\u0101rtoja meh\u0101nisk\u0101s darbn\u012bcas. Tagad t\u0101 ir pamesta \u0113ka.\u201d (K\u0101rina P\u0113tersone, R\u012bga, 2023)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Dabas simbolika Purv\u012b\u0161a darbos<\/span><\/b>. Pietiek kaut vienreiz p\u0101rl\u016bkot Vilhelma Purv\u012b\u0161a gleznas, lai redz\u0113tu, ka m\u0101kslinieka pamatt\u0113ma ir bijusi daba t\u0101s visda\u017e\u0101d\u0101kaj\u0101s izpausm\u0113s: \u201cDaba Purv\u012btim ir sv\u0113tn\u012bca, kur\u0101 m\u0101kslinieks stiprin\u0101s, smeldams sp\u0113kus un ierosmi jaunrad\u012b\u0161anai. Vi\u0146a birzis, \u010dalojo\u0161ie pavasara strauti, saul\u0113 mirdzo\u0161ie k\u016bsto\u0161ie sniega kl\u0101jieni, violeti br\u016bnie plauksto\u0161ie pumpuri ir m\u0101kslinieka j\u016btu p\u0101rpild\u012bjums, himna dabai.\u201d (Prande, 1925, 548) Purv\u012btis nemekl\u0113 sp\u0113ku, ne iedvesmu teiksmainaj\u0101 pag\u0101tn\u0113, bet rod to ainav\u0101, kur cikliski mijas sastingums un n\u0101ve (ziema) ar atdzim\u0161anu vai dzim\u0161anu (pavasaris) un pilnbriedu (vasara). Purv\u012btim nav ne maz\u0101k\u0101s atsauces uz latvie\u0161u vai cittautu dabas sezonas iemiesojo\u0161iem gariem vai diev\u012bb\u0101m, ir tikai k\u0101da kosmiska sp\u0113ka rad\u012bta ainava t\u0101s sec\u012bg\u0101 nomai\u0146\u0101, ko vi\u0146\u0161 savos darbos tiecas uztvert. Ar \u0161o Purv\u012btis at\u0161\u0137iras no vairuma 19.gs. otr\u0101s puses un 20.gs. s\u0101kuma latvie\u0161u m\u0101kslinieku. Nav iesp\u0113jams rast viennoz\u012bm\u012bgu atbildi, k\u0101p\u0113c Purv\u012b\u0161a m\u0101ksliniecisk\u0101 ievirze tik \u013coti at\u0161\u0137\u012br\u0101s no vi\u0146a laikabiedriem. K\u0101 viens no iemesliem m\u0101kslinieka piesaistei ainavu \u017eanram m\u0101ksl\u0101 tiek min\u0113tas studijas P\u0113terburgas M\u0101kslas akad\u0113mijas ainavista Arhipa Kuind\u017ei meistardarbn\u012bc\u0101. Ta\u010du pie Kuind\u017ei vi\u0146\u0161 nok\u013cuvis ne stingras ap\u0146\u0113m\u012bbas, bet vair\u0101k nejau\u0161\u012bbas d\u0113\u013c: \u201cVi\u0146\u0161 bija v\u0113l\u0113jies stud\u0113t pie bat\u0101liju gleznot\u0101ja Alekseja Kiv\u0161enko.\u201d (\u0100bele, 2022, 410) No daudzu pieredzes st\u0101stiem zin\u0101ms, ka tie\u0161i nejau\u0161\u012bbas bie\u017ei izgaismo v\u0113lmes vai centienus, par kuriem cilv\u0113ks s\u0101kum\u0101 pat nenojau\u0161. Dzimt\u0101 daba nevar\u0113ja atst\u0101t ar m\u0101ksliniecisk\u0101m d\u0101van\u0101m apvelt\u012bto Vilhelmu Purv\u012bti vienaldz\u012bgu. Turpm\u0101kaj\u0101 dai\u013crad\u0113 tik spilgtais ziedo\u0161o \u0101be\u013cu mot\u012bvs Vilhelmam Purv\u012btim b\u016bs ies\u0113dies zemapzi\u0146\u0101, v\u0113rojot, k\u0101 aug un zied vi\u0146a Vecjau\u017eos st\u0101d\u012bt\u0101s \u0101beles. Ta\u010du ne vi\u0146\u0161 viens, bet visticam\u0101k daudzi no vidzemniekiem \u2013 Purv\u012b\u0161a laikabiedriem \u2013 izjuta apk\u0101rt\u0113j\u0101s ainavas skaistumu, bet t\u0101p\u0113c vien nek\u013cuva par m\u0101ksliniekiem. Andis Baj\u0101rs (m\u0101kslas v\u0113sturnieka Alberta Prandes pseidon\u012bms) savulaik izteicis min\u0113jumu, k\u0101p\u0113c un k\u0101 ar amatniekiem bag\u0101taj\u0101 Piebalgas novad\u0101 radusies interese par m\u0101kslu: \u201cPirmo interesi par m\u0101kslu Piebalgas novad\u0101 19. gadsimta otraj\u0101 pus\u0113 modin\u0101ja piebaldz\u0113nu aud\u0113ji. Vi\u0146i uztur\u0113ja past\u0101v\u012bgus sakarus gan ar tuvaj\u0101m, gan ar\u012b t\u0101laj\u0101m pils\u0113t\u0101m. Nereti, atgriezdamies no saviem izbraukumiem, tie st\u0101st\u012bja, ka R\u012bg\u0101 un cit\u0101s pils\u0113t\u0101s dz\u012bvo skunstes meistari, kas cilv\u0113ku uzkr\u0101so uz mata t\u0101du, k\u0101ds vi\u0146\u0161 ir. Nedaudz v\u0113l\u0101k Piebalgas pagastos ierad\u0101s ar\u012b \u0123\u012bmet\u0146u gleznot\u0101js K.Z\u0113bode. Vi\u0146\u0161, apstaig\u0101dams vair\u0101kas lauksaimnieku m\u0101jas, darin\u0101ja portretus, kas v\u0113l tagad grezno vienas otras \u0123imenes sienas un r\u0101da vi\u0146as sen\u010dus visai veikl\u0101 gleznisk\u0101 uztver\u0113.\u201d (Baj\u0101rs, 1943, 10) K\u0101rlis Z\u0113bode (1826 \u2013 1896) bija m\u0101kslinieks autodidakts. A.Baj\u0101rs sav\u0101 rakst\u0101 piemin ar\u012b Purv\u012b\u0161a radinieku un citu piebaldz\u0113nu reakciju, kad vi\u0146us sasniedz zi\u0146as par to, ka vi\u0146u Vilhelms k\u013cuvis par m\u0101kslinieku: \u201cPirms 1900. gada Piebalg\u0101 izplat\u012bj\u0101s v\u0113sts, ka sviesta uzpirc\u0113ja Purv\u012bna \u2013 saukt\u0101 sviesta Purv\u012bna \u2013 radinieks P\u0113terburg\u0101 esot palicis par bil\u017eu m\u0101kslinieku. Visi piebaldz\u0113ni grib\u0113ja jaun\u0101 m\u0101kslinieka darbus redz\u0113t un par to daudz run\u0101ja, jo 1899.g. \u201cM\u0101jas Viesa\u201d m\u0113ne\u0161raksts \u0161o v\u0113sti bija apstiprin\u0101jis, ievietodams V. Purv\u012b\u0161a diplomdarba \u201cP\u0113d\u0113jie saules stari\u201d un divu citu gleznu \u2013 \u201cVakars upmal\u0101\u201d un \u201cZiemas vakars\u201d att\u0113lus.\u201d (Baj\u0101rs, 1943, 10)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Purv\u012b\u0161a tiec\u012bba p\u0113c ainavas k\u0101 pasaules b\u016bt\u012bbas dzi\u013c\u0101k\u0101s izteic\u0113jas man\u0101ma jau agr\u012bnajos darbos. 1896. gad\u0101 Krievijas imp\u0113rij\u0101, kuras sast\u0101vda\u013ca toreiz bija ar\u012b m\u016bsu zeme, gatavoj\u0101s jauna \u0137eizara Nikolaja II kron\u0113\u0161anai.<\/span> Lielajam notikumam par godu no vis\u0101m Krievijas imp\u0113rijas mal\u0101m tika g\u0101d\u0101tas d\u0101vanas.<\/span> Latvie\u0161i d\u0101vin\u0101\u0161anai izraudz\u012bj\u0101s pa\u0161u m\u0101kslinieku veidotu albumu, kas atainotu tautas dz\u012bvi. Album\u0101 bija tobr\u012bd redzam\u0101ko gleznot\u0101ju \u0100dama Alk\u0161\u0146a, Vilhelma Purv\u012b\u0161a, Ja\u0146a Rozent\u0101la, J\u0101\u0146a Valtera veidoti 24 akvare\u013ci, kas aptv\u0113ra tr\u012bs t\u0113mas: a) tautas dz\u012bvi; b) dzimtenes skatus; c) portretus, kas albuma aprakst\u0101 apvienoti nosaukum\u0101 \u2018latvie\u0161u tipi\u2019. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no p\u0101r\u0113jiem gleznot\u0101jiem Purv\u012btis \u0161eit p\u0101rst\u0101v\u0113ts tikai ar dabas skatiem, \u0113kas vai pilsdrupas par\u0101d\u0101s tikai k\u0101 fons (\u201cVakars\u201d, \u201cZiedonis\u201d, \u201cKokneses pilsdrupas\u201d, \u201cStaburags\u201d, \u201cR\u012bga\u201d).\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Taj\u0101 pa\u0161\u0101 gad\u0101 R\u012bg\u0101 tika sar\u012bkota v\u0113rien\u012bga latvie\u0161u etnogr\u0101fisk\u0101 izst\u0101de, kur\u0101 atsevi\u0161\u0137u sada\u013cu \u2013 latvie\u0161u t\u0113lot\u0101ju m\u0101kslu \u2013 p\u0101rst\u0101v\u0113ja \u0100.Alksnis, P.Balodis, A.Baumanis, J.S.Birnbaums, J.L\u012bbergs, J.Rozent\u0101ls, J.Valters, iesp\u0113jams ar\u012b R.Zari\u0146\u0161 un v\u0113l da\u017ei citi. (Stinkule, 2016, 160) M\u0101kslinieku izst\u0101d\u012btajos darbos p\u0101rsvar\u0101 t\u0113lotas v\u0113sturiskas, mitolo\u0123iskas vai sadz\u012bves ainas, pieska\u0146ojoties izst\u0101des etnogr\u0101fiskajai pamatt\u0113mai. Purv\u012btis ar\u012b \u0161eit iez\u012bm\u0113 at\u0161\u0137ir\u012bgu l\u012bniju, izst\u0101dot ainavu \u201cJ\u016brmala\u201d. Latvie\u0161u pirm\u0101s paaudzes m\u0101kslinieki, t\u0101pat k\u0101 rakstnieki, l\u012bdz\u0101s cit\u0101m t\u0113m\u0101m bija ieinteres\u0113ti vai nu senv\u0113stur\u0113 (J.S.Roze, A.Baumanis) vai folklor\u0101, mitolo\u0123ij\u0101 (\u0100.Alksnis, J.Rozent\u0101ls, T.\u016aders, R.Zari\u0146\u0161). Starp retajiem iz\u0146\u0113mumiem \u2013 Purv\u012btis, kuram, k\u0101 \u0161\u0137iet, nav nevienas gleznas, ne akvare\u013ca, kur\u0101 kaut vai ainavas veid\u0101 b\u016btu tverta teiksmain\u0101 tautas pag\u0101tne vai mitolo\u0123ija. Purv\u012b\u0161a ainav\u0101s tikpat k\u0101 nav vietas ar\u012b cilv\u0113kiem un\/vai dz\u012bvniekiem, ir tikai koki (me\u017es, aug\u013cud\u0101rzs), \u016bdens, \u0113kas, kas atspogu\u013co galvenok\u0101rt ciklisk\u0101s sezonas p\u0101rejas. T\u0101 ir re\u0101la, konkr\u0113ta, bet vienlaikus abstrakta ainava, kur\u0101 gandr\u012bz neiztr\u016bksto\u0161i elementi ir koki, \u016bde\u0146i, sniegs vai ledus (ziemas un pavasara ainav\u0101s). \u016ade\u0146u pl\u016bdums gan literat\u016br\u0101, gan t\u0113lot\u0101j\u0101 m\u0101ksl\u0101 tradicion\u0101li asoci\u0113jies ar cilv\u0113ka un pla\u0161\u0101k dabas dz\u012bvi t\u0101s line\u0101raj\u0101 pl\u016bdum\u0101. K\u0101ds no klasi\u0137iem atsp\u012bdumu \u016bden\u012b sal\u012bdzin\u0101jis ar m\u016b\u017e\u012bbu t\u0101s nep\u0101rtrauktaj\u0101 kust\u012bb\u0101. Purv\u012b\u0161a glezn\u0101s \u016bdens, sprie\u017eot p\u0113c koku vai \u0113ku atsp\u012bduma taj\u0101, ir vai nu nekust\u012bgs vai ar pavisam vieglu \u0146irbu. Sniegs, ko savos darbos tik iecien\u012bjis m\u0101kslinieks, simboliski saist\u0101s ar dabas, bet ar\u012b cilv\u0113ku sastinguma st\u0101vokli. Uz atsilumu, iesp\u0113jamu kust\u012bbu netie\u0161i nor\u0101da vai nu saules uzsp\u012bdums, gaisma m\u0101jas log\u0101 (\u201cMijkr\u0113slis\u201d, 1893; \u201cM\u0101ja ziemas nakt\u012b\u201d, 1893) vai \u016bdens \u0146irba (\u201cStrauts ziem\u0101\u201d, 1890.gadi), ar\u012b iebraukts ce\u013c\u0161 vai cilv\u0113ku iem\u012btas p\u0113das snieg\u0101 (\u201dSkats uz P\u0101rdaugavu\u201d, 1910). Pavasara ainavas ar k\u016bsto\u0161iem sniega bl\u0101\u0137iem vai up\u0113 ejo\u0161iem ledus gabaliem zemapzin\u012bgi rada atmodas, atdzim\u0161anas noska\u0146u. Vasaras ener\u0123iju Purv\u012btim visbie\u017e\u0101k iez\u012bm\u0113 ziedo\u0161i koki (\u201cZiedo\u0161\u0101s \u0101beles\u201d, 1890.gadi), 1920.-1930.gados ar\u012b ziedo\u0161u pu\u0137u lauks (\u201cZiedonis\u201d, ap 1926.g.). Vair\u0101kos Purv\u012b\u0161a darbos att\u0113lotie m\u0101ko\u0146i iemieso l\u012bdzsvarotu kust\u012bbu, bet akme\u0146i statisko l\u012bdzsvaru. Vilhelmu Purv\u012bti k\u0101 ainavu m\u0101kslinieku citu \u0161\u012b \u017eanra kop\u0113ju kontekst\u0101 visizv\u0113rst\u0101k p\u0113t\u012bjusi Tatjana Ka\u010dalova. (Ka\u010dalova, 1971; Ka\u010dalova, 2004) Purv\u012b\u0161a ainavu \u201crokraksts\u201d nav bijis nemain\u012bgs, akcenti taj\u0101 laika gait\u0101 main\u012bju\u0161ies, tom\u0113r atst\u0101jot dabas t\u0113mu centr\u0101: \u201cAgr\u0101 pavasara tematika saist\u012bja Purv\u012bti visu m\u016b\u017eu, vi\u0146\u0161 att\u012bst\u012bja to t\u0101l\u0101k, arvien pilnveidodams, main\u012bja kr\u0101su risin\u0101jumu, glezniecisko manieri, stilu, turpretim sniegs k\u0101 patst\u0101v\u012bga t\u0113ma p\u0113c da\u017eiem gadiem izzuda Purv\u012b\u0161a jaunrad\u0113. M\u0101kslinieks sniega t\u0113lojumam piev\u0113rs\u0101s tikai agr\u0101 pavasara ainav\u0101s. Tas izskaidrojams ar to, ka tajos darbos, kur Purv\u012btim sniegs bija patst\u0101v\u012bga t\u0113ma, tika risin\u0101tas galvenok\u0101rt iluzoriskuma probl\u0113mas. T\u0101 k\u0101 jaunrades brieduma period\u0101 Purv\u012btis piln\u012bgi atteic\u0101s no iluzoriskuma, ar\u012b sniegs k\u0101 patst\u0101v\u012bga t\u0113ma zaud\u0113ja vi\u0146a m\u0101ksl\u0101 savu biju\u0161o vietu. \u0160in\u012b posm\u0101 \u201cdabas kalend\u0101rs\u201d Purv\u012btim bija apm\u0113ram \u0161\u0101ds: ziem\u0101 \u2013 sniega t\u0113ma, mart\u0101 \u2013 palu \u016bde\u0146i, apr\u012bl\u012b \u2013 p\u0113d\u0113jais sniegs, maij\u0101 \u2013\u00a0 ziedo\u0161i koki. Tad iest\u0101j\u0101s atsl\u0101bums, jo vasara bag\u0101ta tikai ar za\u013ciem to\u0146iem. T\u0101l\u0101k ar zeltainu kr\u0101su noska\u0146u bag\u0101t\u012bbu n\u0101ca oktobris. P\u0113c tam atkal var\u0113ja gaid\u012bt sniegu.\u201d (Ka\u010dalova, 1971, 43)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

No neprofesion\u0101la, bet ieinteres\u0113ta skatu punkta apl\u016bkojot 19.gs. nogal\u0113 un 20.gs. pa\u0161\u0101 s\u0101kum\u0101 tapu\u0161\u0101s Purv\u012b\u0161a ainavas, ik pa laikam iezagusies klusa doma, ka br\u012b\u017eam tikai k\u0101ds spr\u012bdis atdala \u0161os darbus no sentimentalit\u0101tes, kas bija tik rakstur\u012bga 19.gs. otr\u0101s puses latvie\u0161u dzejai (J.Lautenbaham-J\u016bsmi\u0146am, Lapas M\u0101rti\u0146am, J.Esenber\u0123im). Purv\u012btim prec\u012bzi izdodas saglab\u0101t \u0161o spr\u012b\u017ea atstatumu, atst\u0101jot savas dv\u0113seles nospiedumu glezn\u0101s, bet neizliekot to citu publiskai apskatei. Par to rakst\u012bjis ar\u012b m<\/span>\u0101kslas kriti\u0137is, monogr\u0101fiskas apceres par Vilhelmu Purv\u012bti (1958.g.) autors O\u013c\u0123erts Saldavs (1907-1960): \u201cMeistara nopelni sl\u0113pjas m\u0101k\u0101 v\u0113rot dabas par\u0101d\u012bbas, kuras vi\u0146\u0161 skata caur savu m\u0101kslinieka optisko spoguli, kamd\u0113\u013c da\u017ei Purv\u012b\u0161a darbi ir gleznoti dramatiski dr\u016bmos to\u0146os \/..\/ Ainavu Purv\u012btis skata liri\u0137a ac\u012bm, pasniegdams to skat\u012bt\u0101jam ar\u012b t\u0101d\u0113j\u0101di p\u0101rdz\u012bvotu. Tas redzams gandr\u012bz vai sentiment\u0101laj\u0101s pavasara \u016bde\u0146u un rudens ainav\u0101s. \u0160o sentiment\u0101lismu ierobe\u017eo m\u0101kslinieka gaumes un m\u0113ra saj\u016bta. Prasme apst\u0101ties tur, kur daba vairs necie\u0161 izskaistin\u0101juma \u2013 m\u0101kslinieka izj\u016btai sevi\u0161\u0137i svar\u012bga. Purv\u012btis pieskait\u0101ms t\u012br\u0101s ainavas gleznot\u0101jiem, kamd\u0113\u013c fig\u016bras vi\u0146a darbos gandr\u012bz nekur neeksist\u0113.\u201d (Saldavs, 1944, 4)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Vilktin velk \u0161o Purv\u012b\u0161a pa\u0146\u0113mienu vismaz tipolo\u0123iski sal\u012bdzin\u0101t ar hernh\u016btie\u0161u draud\u017eu rakstos (di\u0101rijos, sac\u012btaj\u0101s run\u0101s, dzej\u0101 u.c.) izkopto stilu: \u201cBr\u0101\u013cu draud\u017eu rakstiem ir ar\u012b sava specifika: formulas un epiteti, kam vairs nav s\u0101kotn\u0113j\u0101s noz\u012bmes, da\u017ei tradicion\u0101li noz\u012bmes p\u0101rnesumi, piem\u0113ram, sal\u012bdzin\u0101jumi ar gaismas par\u0101d\u012bb\u0101m (\u201cprieka saul\u012bte\u201d), \u016bde\u0146u un straumes priek\u0161stati (\u201cb\u0113du un karstuma vi\u013c\u0146i\u201d).\u201d (Ar\u0101js, 1981, 106) Kaut kas neman\u0101ms at\u0161\u0137ir 19.\/20.gs. pirm\u0101s puses vidzemnieku gleznoto un rakst\u012bto no kurzemnieku vai zemgalie\u0161u darbiem, nemaz nerun\u0101jot par latgalie\u0161iem. Iesp\u0113jams, t\u0101 ir neapzin\u0101ta hernh\u016btie\u0161u ideju ietekme gan uz Piebalgas, gan citiem Vidzemes rado\u0161ajiem pr\u0101tiem. T\u0101 ietver sev\u012b sentimenta, gan racion\u0101las apdomas, \u0161\u012bszemes dz\u012bves un k\u0101das augst\u0101kas substances izj\u016btu apvienojumu. Literat\u016br\u0101 \u0161\u0137iet visspilgt\u0101ko izpausmi tas radis J\u0101\u0146a Ru\u0123\u0113na apcer\u0113juma nosaukum\u0101 \u2013 \u201cAr ac\u012bm redz\u0113ts ce\u013c\u0161 uz Vidzemes debes\u012bm\u201d (1843). Gandr\u012bz piecdesmit gadus p\u0113c Ru\u0123\u0113na un jau vizu\u0101li perfekt\u0101 veid\u0101 <\/span>\u2013\u00a0<\/span> konkr\u0113t\u0101 un abstrakt\u0101, j\u016btu un pr\u0101ta pasaules apvienojums rodams Vilhelma Purv\u012b\u0161a darbos. Vi\u0146\u0161 nerod iedvesmas avotus folklor\u0101, teiksmainaj\u0101 v\u0113stur\u0113, bet simboliz\u0113tos dabas t\u0113los. \u0160\u012b \u0161\u0137ietam\u0101 att\u0101lin\u0101t\u012bba, distanc\u0113\u0161an\u0101s no \u0101r\u0113ji pausta latviskuma rada zin\u0101mus p\u0101rmetumus latvie\u0161u 19.gs. nogales pres\u0113. T\u0101 Teodors Zeiferts, raksturojot R\u012bgas m\u0101kslas biedr\u012bbas izst\u0101des darbus, retoriski jaut\u0101: \u201cNo latvie\u0161iem \/..\/ Purv\u012btis un Valters c\u0113lu\u0161ies, pie latvie\u0161iem sav\u0101 m\u0101c\u012bbas laik\u0101 tur\u0113ju\u0161ies, bet kas zin, vai tie vairs ir \u012bsti latvie\u0161i \/..\/ Nu manis p\u0113c, lai tie paliek Baltijas m\u0101kslinieki. Un ka vi\u0146i tie ir, pret to gan neviens neteiks ne v\u0101rda. To pier\u0101da vi\u0146u dzimtene, vi\u0146u adreses un ar\u012b vi\u0146u gleznas.\u201d (Teodors, 1899, 5) Taisn\u012bbas labad piebilstams, ka Johanam Valteram (1869-1932) bija v\u0101cbalstiska izcelsme, kas vi\u0146am netrauc\u0113ja k\u013c\u016bt par vienu no latvie\u0161u klasisk\u0101s m\u0101kslas p\u012bl\u0101riem. Pretenzijas attiec\u012bb\u0101 pret abiem min\u0113tajiem Zeifertam izsauc, ka vi\u0146u izst\u0101d\u012bto darbu nosaukumos nav ne reizi izcelts v\u0101rds \u2018latvie\u0161u\u2019, at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no \u2018igau\u0146u\u2019, kas kaimi\u0146u darbos esot min\u0113ts vair\u0101kk\u0101rt. \u0160eit, k\u0101 liekas, izpau\u017eas kas l\u012bdz\u012bgs k\u0101 nedaudz v\u0113l\u0101k attiec\u012bb\u0101 pret Rai\u0146a dzeju, kur\u0101 latviskais ietverts<\/span> dzi\u013c\u0101k, veidojot pla\u0161\u0101ku \u2013 Eiropas kult\u016bras apv\u0101rsni.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Iesp\u0113jams, ka Purv\u012b\u0161a iedzi\u013cin\u0101\u0161an\u0101s\u00a0 dab\u0101, ne cilv\u0113kos, k\u0101 sarun\u0101 nor\u0101d\u012bja m\u0101kslas zin\u0101tniece Ingr\u012bda Bur\u0101ne, saist\u012bta ar vi\u0146a pa\u0161a iek\u0161up v\u0113rsto raksturu: \u201cVi\u0146\u0161 \u013coti at\u0161\u0137iras no sava laika m\u0101ksliniekiem un, iesp\u0113jams, tas izriet no vi\u0146a rakstura zin\u0101mas attur\u012bbas. Vi\u0146a laikabiedri st\u0101st\u012bju\u0161i, ka profesors labpr\u0101t ien\u0101cis pie studentiem, labpr\u0101t iedz\u0113ris t\u0113ju, pat ar pie\u0161prici, bet vienm\u0113r tikai t\u0101du puskr\u016bz\u012bti. \u2013 K\u0101 j\u016bs t\u0101, profesor, – studenti jaut\u0101ju\u0161i. Profesors uz to: bija jauki ar jums satikties, paldies, bet tagad man j\u0101iet.\u201d (Ingr\u012bda Bur\u0101ne, R\u012bga, 2023) Trimdas arhitekts Roberts Legzdi\u0146\u0161 (1901-1990), atsaucoties uz Vilhelma Purv\u012b\u0161a simtgadi, t\u0101pat izc\u0113lis m\u0101kslinieka nosl\u0113gto dabu: \u201cProfesors nebija liels run\u0101t\u0101js, nosl\u0113gts sev\u012b, paskaidrojumus gandr\u012bz nesa\u0146\u0113m\u0101m nek\u0101dus, tikai par\u0101d\u012bja, k\u0101 j\u0101z\u012bm\u0113.\u201d<\/span> (<\/span>Legzdi\u0146\u0161, 1972, 37)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Pa hernh\u016btie\u0161u p\u0113d\u0101m<\/span><\/b>. Vilhelma Purv\u012b\u0161a vecvect\u0113vs, k\u0101 jau min\u0113ts, bijis br\u0101\u013cu draudz\u0113 g\u0101j\u0113js, dz\u012bvojot Tirznieku m\u0101j\u0101s. P\u0101rce\u013coties uz Vecjau\u017eiem vi\u0146\u0161 n\u0101cis lab\u0101 kontakt\u0101 ar m\u0101c\u012bt\u0101ja v\u0101cbaltie\u0161a K\u0113lbranta dzimtu. Diez vai Vilhelmam par vecvect\u0113va hernh\u016btie\u0161u gait\u0101m b\u0113rn\u012bb\u0101 vai agr\u0101 jaun\u012bb\u0101 rad\u0101s k\u0101da dzi\u013c\u0101ka interese, atskaitot varb\u016bt k\u0101du no saviem sen\u010diem p\u0101rmantotu rakstura vai darb\u012bbas \u012bpatn\u012bbu, k\u0101 piem\u0113ram, tiec\u012bbu uz praktiska amata apguvi. Jau vi\u0146a t\u0113vs Juris Purv\u012btis, k\u0101 izriet no Jur\u0123a Skulmes p\u0113t\u012bjuma, l\u012bdz\u012bgi citiem piebaldz\u0113niem pats vai no t\u0113va puses ticis tend\u0113ts uz amatniec\u012bbu, vi\u0146a gad\u012bjum\u0101 \u2013 dzirnavnieka amatu: \u201cJuri Purv\u012bti lauksaimniec\u012bba nesaist\u012bja, vi\u0146a s\u016bt\u012bba bija amatniec\u012bba.\u201d (Skulme, 1990, 4)\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Brutu\u013cu dzirnavas, kur uz gadu par m\u0101cekli darbojas Vilhelms Purv\u012btis, ietilpa Blomes pagast\u0101, kas savulaik bija viens no hernh\u016btie\u0161u kust\u012bbas centriem Vidzem\u0113. Tur br\u0101\u013cu draudz\u0113s darboj\u0101s vair\u0101kas ros\u012bgas dzimtas un person\u012bbas. Viens no redzam\u0101kajiem \u2013 dzejnieks un aud\u0113js (=amatnieks) \u0136iku\u013ca J\u0113kabs (1740 -1777), bet ar\u012b \u0136iku\u013ca And\u017es (vi\u0146a 8 gadu jaun\u0101kais br\u0101lis): \u201cAn\u017es bija savam laikam izcila person\u012bba (ne maz\u0101k noz\u012bm\u012bgs k\u0101 \u0136iku\u013ca J\u0113kabs), viens no vado\u0161ajiem br\u0101\u013cu draudzes darbiniekiem.\u201d (Runcis, 1978, 4) K\u0101 J\u0101nis Runcis, t\u0101 p\u0101ris gadus v\u0113l\u0101k ar\u012b Aleksejs Ap\u012bnis<\/span> piemin z\u012bmju akmeni pie \u0136iku\u013cu m\u0101j\u0101m: \u201cBlomu ciema \u0136ikul\u012b d\u0101rz\u0101 atrodas akmens ar iekaltiem latvie\u0161u zemnieku 18.gs. rokrakstam tipiskiem burtiem un cipariem AK 1781 ABLDR. (Hernh\u016btie\u0161iem bija paradums rakstos da\u017eas fr\u0101zes sa\u012bsin\u0101ti apz\u012bm\u0113t ar \u0161\u0101d\u0101m lielo burtu kop\u0101m). Iekaltais teksts nav at\u0161ifr\u0113ts, tom\u0113r ac\u012bmredzot saist\u012bts ar \u0136iku\u013ca And\u017ea darb\u012bbu br\u0101\u013cu draudz\u0113, varb\u016bt ar k\u0101das \u0113kas cel\u0161anu jau 1781.gad\u0101.\u201d (Ap\u012bnis, 1981) K\u0101d\u0101 st\u0101vokl\u012b un kur pa\u0161laik atrodas \u0161is akmens, Blomes bibliot\u0113kas vad\u012bt\u0101ja Evita Bormane nezin\u0101ja teikt, jo str\u0101d\u0101 tur tikai nesen. Bijus\u012b blomeniete Ilze Briede p\u0113c mana l\u016bguma aptauj\u0101ja vair\u0101kus viet\u0113jos: \u201cPras\u012bju biju\u0161ajai viet\u0113j\u0101s skolas direktorei. Vi\u0146a st\u0101st\u012bja, ka v\u0113l asto\u0146desmitajos gados skol\u0113ni s\u016bt\u012bti \u0161o vietu sakopt. Kas ir ar akmeni tagad, nav zin\u0101ms. Iesp\u0113jams, ieaudzis kr\u016bmos. Reti kur \u0161odien patriotismu skol\u0101s m\u0101ca praks\u0113. Tad ar\u012b nav br\u012bnums, ka piemi\u0146as vietas ieaug z\u0101l\u0113 vai kr\u016bmos.\u201d (Ilze Briede, Branti, 2023) Toties pateicoties no \u0136iku\u013ciem net\u0101l\u0101 Ri\u0146\u0123u br\u0101\u013cu draud\u017eu saieta nama (celta 1879. g.) mantiniecei Vitai Viktorsonei t\u0113lnieka Oj\u0101ra Feldberga veidotais piemi\u0146as akmens J\u0113kabam un And\u017eam \u0136iku\u013ciem ir apr\u016bp\u0113ts un apkaime sakopta: \u201cTo piemi\u0146as akmeni uzlika v\u0113l kolhozu laikos. S\u0101kum\u0101 tas st\u0101v\u0113ja pie kult\u016bras nama Blom\u0113. Jau neatkar\u012bbas laikos p\u0101rvietoja uz Ri\u0146\u0123u saie\u0161anas namu. Par \u0136ikuli mani konsult\u0113ja dzejnieks Uldis B\u0113rzi\u0146\u0161. Las\u012bju J\u0113kaba \u0136iku\u013ca s\u016bdz\u012bbdzejo\u013cus \u0137eizaram, Ap\u012b\u0146a apcer\u0113jumu par vi\u0146u. Izv\u0113l\u0113jos gandr\u012bz melnu, neregul\u0101ras formas akmeni. Tam bija j\u0101iemieso \u0136iku\u013ca laiku apspiest\u012bba un tumsa.\u201d (Oj\u0101rs Feldbergs, Pedv\u0101le, 2023)\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Abi \u0136iku\u013ci 18.gs. otraj\u0101 pus\u0113 Blom\u0113 bija darboju\u0161ies k\u0101 hernh\u016btie\u0161u sac\u012bt\u0101jt\u0113ti\u0146i. T\u0101d\u0113j\u0101di \u2013 viens piemi\u0146as akmens plus\u0101, otrs \u2013 pagaid\u0101m m\u012bnus\u0101.<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Brutu\u013ci, \u0136iku\u013ci, Blome ar Ri\u0146\u0123u saieta namu \u2013 visas \u0161\u012bs vietas atrodas neliel\u0101 att\u0101lum\u0101 cita no citas. No vienas puses, j\u0101\u0161aub\u0101s, vai Vilhelmam Purv\u012btim, dzirnavnieka amatu intens\u012bvi apg\u016bstot, var\u0113ja rasties dzi\u013c\u0101ka interese par hernh\u016btie\u0161u liet\u0101m un viet\u0101m, kas bija visapk\u0101rt cie\u0161\u0101 lok\u0101. No otras puses, tas, par ko jaun\u012bb\u0101 nemaz neinteres\u0113jamies, izr\u0101d\u0101s pastarpin\u0101t\u0101 veid\u0101 iespiedies atmi\u0146\u0101 un turpm\u0101ko uzskatu veido\u0161an\u0101.<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Pat ja Vilhelmam Purv\u012btim secen g\u0101ja hernh\u016btie\u0161u m\u0101c\u012bbas tie\u0161\u0101 ietekme, br\u0101\u013cu draudzes kop\u0161 19.gs. pa\u0161a s\u0101kuma sekm\u0113ja vidzemniekiem izkopt individu\u0101l\u0101s patst\u0101v\u012bbas garu, pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu, saskarsmes ar Augst\u0101ko veido\u0161anu bez v\u0101ckungu (mui\u017enieku vai luter\u0101\u0146u m\u0101c\u012bt\u0101ju) pal\u012bdz\u012bbas. Dievi\u0161\u0137ais tika mekl\u0113ts tostarp dab\u0101: \u201cEst\u0113tika (tautas izkopta dai\u013cuma saj\u016bta) pras\u012bja, lai celtnes atrastos za\u013c\u0101, kokiem apaugu\u0161\u0101 uzkalni\u0146\u0101. Ja koku nebija, tad tos st\u0101d\u012bja (visvair\u0101k liepas un ozolus). Citos gad\u012bjumos atkal mekl\u0113ja vietu birz\u0113s vai vismaz to tuvum\u0101, lai b\u016btu celtnei fons un dzied\u0101jumu, kas bie\u017ei notika klaj\u0101, atska\u0146a, k\u0101 ar\u012b dievl\u016bdz\u0113jiem norobe\u017eojums, no \u0101rienes vietas izv\u0113l\u0113 vienm\u0113r tika \u0146emts v\u0113r\u0101 k\u0101da liel\u0101ka ce\u013ca tuvums, no kura tad bie\u017ei veda d\u0113st\u012bta gatve uz uzkalni\u0146u, l\u016bg\u0161anu namu \/..\/ Uzkalni\u0146iem, kuros atrad\u0101s celtnes, norobe\u017eojuma (\u017eoga veid\u0101) nav. Tie br\u012bvi sapl\u016bst kop\u0101 ar p\u013cav\u0101m, laukiem un me\u017eiem.\u201d (Legzdi\u0146\u0161, 1929, 25) Daudzej\u0101d\u0101 zi\u0146\u0101 pateicoties hernh\u016btie\u0161u kust\u012bbai vidzemnieki apvienoja pa\u013cau\u0161anos dievi\u0161\u0137am sp\u0113kam ar personisku iniciat\u012bvu m\u0101c\u012bties, izkopt amatus, ieg\u016bt tur\u012bbu.\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Jau vair\u0101kk\u0101rt piemin\u0113taj\u0101 2023.g. fonda \u201cViegli\u201d r\u012bkotaj\u0101 eksped\u012bcij\u0101 pa Purv\u012b\u0161a sen\u010du dz\u012bves viet\u0101m nejau\u0161i uztap\u0101m uz p\u0113d\u0101m le\u0123endai par akmens galdu, uz kura G.Mer\u0137elis, b\u016bdams m\u0101jskolot\u0101js Annas mui\u017e\u0101, esot sarakst\u012bjis \u201cLatvie\u0161us\u201d (1797.g.). T\u0101 bija \u0161\u0137ietama novirz\u012b\u0161an\u0101s no brauciena m\u0113r\u0137a, taj\u0101 reiz\u0113 tik vien no viet\u0113jiem uzzin\u0101j\u0101m, ka t\u0101da akmens pl\u0101tne esot bijusi, bet negaisa laik\u0101 pirms vair\u0101kiem gadiem tai uzkritis virs\u016b ozols un iedzinis zem\u0113. Atk\u0101rtotam braucienam \u017danete Grende bija pasp\u0113jusi sarun\u0101t viet\u0113j\u0101 uz\u0146\u0113m\u0113ja un tehnikas atbalstu. Akmens galds tika izcelts no zemes \u2013 nepilnu gadu pirms Mer\u0137e\u013ca 255 gadu jubilejas. Priec\u012bgs notikums, bet tobr\u012bd \u0161\u0137ita, ka tam nav sakara ne ar Purv\u012bti, ne hernh\u016btie\u0161iem. Atk\u0101rtoti p\u0101rl\u016bkojot p\u0113t\u012bjumu kl\u0101stu par Vidzemes br\u0101\u013cu draudzi, uzd\u016bros Roberta Legzdi\u0146a rakstam, kur\u0101 vi\u0146\u0161 detaliz\u0113ti izseko tam, k\u0101 \u0161\u012b kust\u012bba Vidzem\u0113 veicin\u0101ja politisko atmodu un individu\u0101lo drosmi. No v\u0113stures zin\u0101ms, ka 1802.g. Kauguros pie Valmieras ap 3000 vidzemnieku protest\u0113ja pret dzimtb\u016b\u0161anas necie\u0161amajiem apst\u0101k\u013ciem. Galvenos nemierniekus arest\u0113ja, izs\u016bt\u012bja uz Ri\u017ekovas koloniju un citviet Sib\u012brij\u0101. J\u0101piez\u012bm\u0113, ka kop\u0101 ar LU studentiem Ri\u017ekov\u0101 izdev\u0101s pab\u016bt 2000. gadu s\u0101kum\u0101, sastapt katordznieku p\u0113cte\u010dus, da\u013ca no kuriem v\u0113l run\u0101ja latvie\u0161u m\u0113l\u0113. Svar\u012bg\u0101kais \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 cits. Roberts Legzdi\u0146\u0161, raksturojot vienu no Kauguru dumpja vad\u012bt\u0101jiem \u2013 sulaini Gothardu (<\/span>alias<\/span><\/i> \u0122edertu) Johansonu \u2013 atst\u0101sta nopratin\u0101\u0161anu, kur\u0101 atkl\u0101jas, ka viens no vi\u0146a br\u012bvdom\u012bbas iedvesmot\u0101jiem ir bijis neviens cits k\u0101 Garl\u012bbs Mer\u0137elis: \u201cVi\u0146\u0161 bija ne tikai las\u012bjis Mer\u0137e\u013ca \u201cLatvie\u0161us\u201d, bet ar\u012b tulkojis da\u017eas noda\u013cas latviski.\u201d (Legzdi\u0146\u0161, 1962, 2)\u00a0\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

P\u0113c Kauguru dumpja apspie\u0161anas Vidzemes gubernators Rihters uz karst\u0101m p\u0113d\u0101m raksta zi\u0146ojumu Krievijas iek\u0161lietu ministram, kur min vi\u0146apr\u0101t galvenos iemeslus zemnieku dump\u012bguma gara pieaugumam. T\u0101, pirmk\u0101rt, ir sve\u0161valodu apguve un \u0101rzemju av\u012bzes, ko lasa br\u012bvlaistie zemnieki, inform\u0113joties par fran\u010du revol\u016bciju, un tas ir ar\u012b Mer\u0137elis: \u201cBr\u012bvie amatnieki un kalpot\u0101ji bie\u017ei sastopas ar zemniekiem, no kuriem daudzi kalpoju\u0161i pie kungiem un atlaisti br\u012bv\u0101, izm\u0101c\u012bju\u0161ies v\u0101ciski, izplata starp vi\u0146iem domas par br\u012bv\u012bbu, tikai iedom\u0101s iesp\u0113jamo vienl\u012bdz\u012bbu un cilv\u0113kam, p\u0113c vi\u0146a b\u016bt\u012bbas piedero\u0161\u0101m ties\u012bb\u0101m. \u0160\u0101das tenkas zemnieki jo labpr\u0101t klaus\u0101s, ir nemier\u0101 ar mui\u017eniekiem. K\u0101du laiku atpaka\u013c izn\u0101ku\u0161ie Mer\u0137e\u013ca, Petri un citu l\u012bdz\u012bgu raksti, kuri, lai tos vair\u0101k pirktu un, lai rad\u012btu gribu tos las\u012bt, piepild\u012bti tenk\u0101m un pavisam nepareiz\u0101 gaisma nost\u0101d\u012btiem notikumiem, pie tam aprakstot \u2013 t\u0113lojot Vidzemes mui\u017eniekus k\u0101 latvie\u0161u tautas \u012bpa\u0161umu laup\u012bt\u0101jus.\u201d (No Vidzemes Civilgubernatora un Kavaliera Richtera, 1802, 51)<\/span> L\u012bdz\u0101s Garl\u012bbam Mer\u0137elim (1769 \u2013 1850) piemin\u0113tais Johanns Petri (Johann Christoph Petri, 1762 \u2013 1851) bija v\u0101cbaltu v\u0113sturnieks un publicists, kas no 1784. l\u012bdz 1796.g. str\u0101d\u0101ja par m\u0101jskolot\u0101ju Igaunij\u0101 un, t\u0101pat k\u0101 Mer\u0137elis, iest\u0101j\u0101s par dzimtb\u016b\u0161anas atcel\u0161anu.<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Otrk\u0101rt, Rihtera ieskat\u0101 Vidzemes zemniekus \u0101rk\u0101rt\u012bgi samait\u0101 hernh\u016btie\u0161u kust\u012bba, kas taut\u0101 ir \u013coti popul\u0101ra: \u201cBez \u0161iem \u013caud\u012bm starp zemniekiem past\u0101v hernh\u016bteru sekte, kuras per\u0113klis ir Valmieras draudze, taj\u0101 pa\u0161\u0101, kur Kauguru un Valmieras mui\u017eas atrodas, k\u0101 ar\u012b kaimi\u0146u C\u0113su draudze. \u0160ai sekt\u0113 daudz vair\u0101k laic\u012bga, nek\u0101 no vi\u0146as var\u0113tu gaid\u012bt. Vi\u0146a zin sen\u0101s l\u012bvu paaudzes teikas un bez draudzes bazn\u012bc\u0101m uztur sevi\u0161\u0137us l\u016bg\u0161anas namus, p\u0113d\u0113jos sapulc\u0113damies, p\u0101rrun\u0101 politiskas lietas.\u201d<\/span> (No Vidzemes Civilgubernatora un Kavaliera Richtera, 1802, 53)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

\u0160\u0137iet hernh\u016btisms bija tas, kas vidzemniekiem<\/span> pirmo reizi lika uzdot sev jaut\u0101jumu par gar\u012bg\u0101 un laic\u012bg\u0101 sam\u0113ru cilv\u0113k\u0101. Ekst\u0101tiski sak\u0101pin\u0101t\u0101 dievbij\u012bba vidzemniekus da\u017ek\u0101rt noveda pie p\u0101rm\u0113r\u012bb\u0101m un publisk\u0101m gr\u0113ku no\u017e\u0113l\u0101m gan par \u201cbl\u0113\u0146u dziesmu\u201d (=tautasdziesmu) dzied\u0101\u0161anu, gan godu svin\u0113\u0161anu un pat par nepiedien\u012bg\u0101m dom\u0101m: \u201c\u0160ai zi\u0146\u0101 it k\u0101 att\u012bst\u012bjusies zin\u0101ma sacens\u012bba: katrs centies par\u0101d\u012bties p\u0113c iesp\u0113jas gr\u0113c\u012bg\u0101ks un st\u0101st\u012bjis savus \u013caunos darbus un domas, kas izn\u0101cis reiz\u0113m diezgan piedauz\u012bgi. Vaiti\u0146u J\u0101nis, kas todien ar m\u0101ti, sievu, br\u0101\u013ca sievu un saimi bijis pie dievgalda, nost\u0101jies uz istabas sliek\u0161\u0146a un st\u0101st\u012bjis pagalm\u0101 san\u0101ku\u0161ajiem par sav\u0101m erotiskaj\u0101m izj\u016bt\u0101m, kas vi\u0146am radu\u0161\u0101s pie sv. Vakar\u0113diena dziesmas: Nu jau sird\u012b nosk\u0101rst s\u0101ku, ka tu man atspirdzini.\u201d (cit. p\u0113c: Adamovi\u010ds, 1963, 550) Folklor\u0101, pla\u0161\u0101k \u2013 tautas trad\u012bcij\u0101 \u2013 miesiskais un gar\u012bgais nav naid\u012bgi pretstati, bet ir divi vien\u0101. Hernh\u016btism\u0101, t\u0101 praktiskaj\u0101s izpausm\u0113s, ir bijusi tendence abas s\u0101kotnes no\u0161\u0137irt. \u0160\u012bs p\u0101rm\u0113r\u012bbas ar laiku norimst, tostarp ar\u012b piebaldz\u0113nu rad\u012btajos literat\u016bras un m\u0101kslas darbos. T\u0101 piem\u0113ram 15 gadus par V.Purv\u012bti jaun\u0101k\u0101 K\u0101r\u013ca Miesnieka ainav\u0101s <\/span>ir<\/span> gan kr\u0101su liel\u0101ks (atkl\u0101t\u0101ks) siltums, gan individualiz\u0113tas cilv\u0113ku, dz\u012bvnieku fig\u016bras. Piecus gadus par Purv\u012bti jaun\u0101kais rakstnieks K\u0101rlis Skalbe, gan izce\u013cot hernh\u016btie\u0161iem rakstur\u012bgo gar\u012bg\u0101 sp\u0113ka komponenti un pa\u013c\u0101v\u012bbu augst\u0101kiem sp\u0113kiem, iek\u013cauj to no folkloras patapin\u0101t\u0101 \u2013 liter\u0101r\u0101s pasakas form\u0101. Vilhelma Purv\u012b\u0161a norobe\u017eojum\u0101 no folkloras un senv\u0113stures t\u0113m\u0101m nevar ne pier\u0101d\u012bt, ne noliegt hernh\u016btisma ietekmi. Vien\u012bgi var pie\u0146emt, ka laik\u0101, kad br\u0101\u013cu draud\u017eu darb\u012bba Vidzem\u0113 v\u0113l bija dz\u012bva, t\u0101 kaut netie\u0161\u0101 veid\u0101, bet var\u0113ja atst\u0101t ietekmi uz vi\u0146a pasaules uzskata un ainavu stila veido\u0161anos.\u00a0\u00a0<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Iesp\u0113jamie secin\u0101jumi<\/span><\/b>. Fonds \u201cViegli\u201d prot ne tikai piesaist\u012bt, bet ar\u012b iesaist\u012bt l\u012bdzdarb\u012bb\u0101 visda\u017e\u0101d\u0101ko paaud\u017eu cilv\u0113kus. Man prieks par biju\u0161ajiem LU studentiem, kas tur atradu\u0161i darba vietas un iesp\u0113ju rado\u0161i izpausties. Pa\u0161ai piln\u012bgi negaid\u012bti, esmu aizr\u0101vusies ar vi\u0146u mekl\u0113jumiem un iesaist\u012bjusies tajos. Pa\u0161kritiski v\u0113rt\u0113jot, protams, vien\u0101 vasar\u0101 un ruden\u012b nav iesp\u0113jams aptvert \u2013 kaut no \u0101rpusnieka skatu punkta \u2013 ne Piebalgu, ne hernh\u016btismu saist\u012bb\u0101 ar Vilhelmu Purv\u012bti un kur nu v\u0113l pa\u0161u Purv\u012bti. M\u0101kslinieku, t\u0101pat k\u0101 rakstnieku darbi pirm\u0101m k\u0101rt\u0101m ir profesion\u0101\u013cu trakt\u0113jami. Ta\u010du ne m\u0101ksla, ne literat\u016bra nepieder ekspertiem vien. Eksped\u012bcijas laik\u0101 un p\u0113c tam sask\u0101ros ar Purv\u012b\u0161a izp\u0113t\u0113 ieinteres\u0113tiem viet\u0113jiem bibliotek\u0101riem, skolot\u0101jiem, novadp\u0113tniekiem, visda\u017e\u0101d\u0101ko profesiju un vecumu p\u0101rst\u0101vjiem. Ar nelielu da\u013cu no eksped\u012bcijas un las\u012bt\u0101 iespaidiem grib\u0113j\u0101s padal\u012bties ar eventu\u0101liem \u0161\u012b raksta las\u012bt\u0101jiem. Nejau\u0161\u0101 k\u0101rt\u0101 \u0161is ce\u013cojums ieguva iez\u012bm\u0113jumu akme\u0146os, s\u0101kot no t\u0101diem Purv\u012b\u0161a ainav\u0101s, turpinoties izzi\u0146as ce\u013cam Blom\u0113 (\u0136iku\u013cu J\u0113kabam velt\u012btais akmens un \u0136iku\u013cu And\u017ea akmens ar gadaskaitli), Brutu\u013cos (akmens Purv\u012b\u0161a m\u0101cek\u013ca gada piemi\u0146ai, kas v\u0113l j\u0101atrod), Annas mui\u017e\u0101 (Mer\u0137e\u013ca iesp\u0113jamais akmens galds). Tautas sak\u0101mv\u0101rds, ka akmens, daudz ritin\u0101ts, l\u0113ti (=viegli) neaps\u016bnos, iemieso sav\u0101 zi\u0146\u0101 nep\u0101rtraukto kust\u012bbu starp aizmir\u0161anu un atcer\u0113\u0161anos. Piebaldz\u0113ni glu\u017ei vai aps\u0113st\u012bb\u0101 vair\u0101ku gadsimtu garum\u0101 ar dumpjiem un mier\u012bg\u0101 ce\u013c\u0101 dzin\u0101s p\u0113c personisk\u0101s br\u012bv\u012bbas, izgl\u012bt\u012bbas, publiskas atzin\u012bbas un materi\u0101las labkl\u0101j\u012bbas. P\u0113d\u0113j\u0101 bija svar\u012bga, bet nebija vien\u012bgi svar\u012bg\u0101: \u201cNauda bija k\u0101 iesp\u0113ja izgl\u012bt\u012bbai un kult\u016brai.\u201d (K\u0101rina P\u0113tertsone, R\u012bga, 2023) Vilhelms Purv\u012btis, veidojot savu dz\u012bves un m\u0101kslas ce\u013cu, nevar\u0113ja nepa\u0146emt da\u013cu no Piebalgas kr\u0101\u0161\u0146\u0101s un daudzveid\u012bg\u0101s pat\u012bbas, realiz\u0113jot savu talantu gan m\u0101kslas, gan praktiskaj\u0101s jom\u0101s: \u201cPurv\u012btis ir vien\u012bgais zin\u0101mais latvie\u0161u m\u0101kslinieks, kas sp\u0113ja iedibin\u0101t tr\u012bs lietas, kuras funkcion\u0113 v\u0113l \u0161odien: izveidoja M\u0101kslas akad\u0113miju, nolika M\u0101kslas muzeju uz nacion\u0101l\u0101s m\u0101kslas pamatiem un iekopa Latvijas ainavu glezniec\u012bbu.\u201d (Ingr\u012bda Bur\u0101ne, R\u012bga, 2023)<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

Paliek atkl\u0101ts Kurta Fridrihsona jaut\u0101jums par le\u0123endas rad\u012b\u0161anu. Ta\u010du le\u0123endas t\u0101p\u0113c ir le\u0123endas, ka t\u0101s nepak\u013caujas racion\u0101lam pl\u0101nojumam. Vielai ir j\u0101sabiez\u0113, lai no t\u0101s taptu le\u0123enda. Intuit\u012bvi \u0161o le\u0123endas tap\u0161anas momentu j\u016btu sabiez\u0113jam ap Vilhelma Purv\u012b\u0161a muzeju Vecjau\u017eos. Bet \u2013 laiks rad\u012bs!<\/span>\u00a0<\/span><\/p>\n

\u00a0<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n

St\u0101stu gatavoju p\u0113tniece Jan\u012bna Kurs\u012bte.
\nEksped\u012bciju st\u0101sti tiek veidoti pateicoties Kult\u016bras ministrijas atbalstam.<\/span><\/p>\n

 <\/p>\n