Biedrība “Purvīša muzejs”
reģ. nr. 40008120773
Sporta iela 2k-2, Rīga
DARBĪBAS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2025-2030 GADAM

2025. gada 16. maijā, Rīgā

Preambula

Imanta Ziedoņa (1933-2013) pārliecība ir, ka Latvijas izcilo cilvēku darbošanās gars, drosme, degsme, savpatība, atstātais mantojums un veiksme
sasniegt talanta augstumus, iedvesmo tautu pašapziņai. Tam ticam arī mēs – Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” (2010) dibinātāji, dalībnieki, brīvprātīgie,
atbalstītāji un sekotāji. Varam droši teikt, ka mūsu mūsu kopienā ir vairāk kā 10 000 cilvēku.
Kad 2020. gada septembrī Nīderlandes pilsone Margriet Lestraden (1952) piedāvāja uzdāvināt Vilhelma Purvīša dzimtas mājas “Vecjauži” Imanta
Ziedoņa fondam “Viegli”, tas šķita kā jauks brokastu joks.
Tajā brīdī bijām ceļā ar Krišjāni Baronu (1835 -1923), lai atkārtotu Dainu Tēva gājienu no Tērbatas (Tartu) uz Dundagu (1858), veidojot astoņu sēriju
dokumentālo filmu “Ceļā ar Baronu”, mūsdienīgi iemūžinot viņa sarakstīto grāmatu “Tēvzemes aprakstīšana”(1859) ar pētnieciskiem rakstiem.
Grāmatas angļu valodas versiju nosūtījām 150 pasaules bibliotēkām kā UNESCO Latvija vēstījumu. Atskatoties uz to laiku, par sagadīšanos vairs
nevar nosaukt to, ka šajā grāmatā kā pielikumu ievietojām dāvinājumu caram Nikolajam II “Ainas no latviešu tautas dzīves”(1896), kurā ir arī 5
Vilhelma Purvīša mākslas darbu reprodukcijas.
Lestrādenas kundze neatkāpās, un nākamā saruna notika jau 2021. gada pavasarī “Ziedoņa muzejā” (2015) Murjāņos, kur viņa kā Nīderlandes muzeju
profesionāle novērtēja “Ziedoņa muzeju” kā ļoti laikmetīgu, arī ar daudziem “Latvijas muzeju biedrības” apbalvojumiem, un atkārtoti lūdza pieņemt
dāvinājumu, lai tiktu izveidots muzejs arī Vilhelmam Purvītim (1872-1945).
Viņa bija pamatīgi nogurusi un arī izbrīnīta par Latvijas sabiedrības un kultūras institūciju nevēlēšanos veidot muzeju Latvijas dižajam ainavistam,
Latvijas Mākslas Akadēmijas dibinātājam un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijas līdzveidotājam. Lestrādenas kundze man rādīja grāmatu
“Painting of Latvija” (angļu valodā, Anita Vanaga), norādot, ka Purvītis tajā nosaukts par “The Crowned Icon” (kronētā ikona), ar jautājumu: “Kāpēc
Purvītim nav sava muzeja?”.
Pirmie trīs ar pusi gadi “Purvīša muzejs” ir bijuši mērķtiecīgi darbīgi:
● Purvīša dzimtas mājas “Vecjauži” ar seno Vilhelma stādīto ābeļdārzu ir sakoptas sadarbībā ar Bulduru dārzkopības tehikumu, pateicoties
daudzajiem brīvprātīgajiem un vietējās kopienas iesaistei. Darbi turpinās, it īpaši pie “purvītiskās ainavas” veidošanas.
● Ir veikta arhitektoniskā izpēte un radīta vīzija kultūras pieminekļa attīstībai un pirmie soļi sperti tā projektēšanā.
● Māja, kurā Vilhelms nodzīvojis pirmos 14 gadus, iekārtota pirmsrekonstrukcijas stāvoklī, lai muzeja apmeklētājiem piedāvātu apskatei
muzeja ekspozīcijas telpas:

“Saieta istaba” – Purvīša muzeja 1972. gadā izveidotā J.Skulmes ekspozīcija
“Dzimtas istaba” (muzeja krājums) – liecina par mājas vēsturi, kurā apskatāmas Purvīša dzimtas mēbeles, raksturīgas 19.gs. otrā pusei.
“Bibliotēkas” istaba – var iepazīties ar grāmatām, kas vēsta par Vilhelmu Purvīti un viņa daiļradi, kā arī apskatīt muzeja krājuma
priekšmetiskas liecības par Purvīša dzimtas bibliotēku
Ārpusē pie mājas apskatāma digitālā izstāde “Kontrapunkti: Purvītis. Ziedonis”, kas vēsta par abu personību vērtību saskarsmes punktiem, tai
skaitā mājām, ainavu, dārzniecību, hernhūtismu.
Vecajā zirgu stallī ekspozīcija – “7 gudrie”, kurā ziedoniskā veidā (turpinot Imanta Ziedoņa idejas) var vairāk uzzināt par izcilā cilvēka
personību.
● Jauno mākslinieku balva “Pavasaris”(2023, izglītības platforma, ainavas plenērs, izstāde, konkurss) ir skolotāja Purvīša gaita. 2025. gadā visas
Latvijas profesionālās mākslas skolu jaunie talanti un pedagogi jaunradīs.
● Trīs gados “Vecjaužus” apmeklējuši vairāk kā 5000 apmeklētāju.
Muzeja krājums un pētniecība Rīgā, Sporta ielā 2
● Diemžēl ļoti maz Purvīša personīgo mantu ir saglabājies līdz mūsdienām. Tomēr, pētot un meklējot var atrast muzealizējamas priekšmetiskas
vērtības.
● Pētniecības un komunikācijas procesā “Meklēt un atrast Purvīti” notiek aktīvs darbs Vācijas muzejos un arhīvos (10 000), kā arī gaidām mājās
pirmo atradumu J.R.Tillberga (1880 -1972) “Latviešu meitene”.
● “Purvīša galerijā Rīga” ir izveidota ekspozīcija “Kontrapunkti. Ziedonis. Purvītis.”, kura vēsta par abu dižgaru kopīgo – ģenialitātes kodiem.
Tā veicinot pieejamību apskatāma arī digitālajā versijā.
● Galerijā atrodas arī pirmie dāvinājumi un deponējumi muzejam – “Vilhelma Purvīša portreti”, kurus gleznojuši viņa skolnieki. Kā arī tiek
veidots “Purvīša mantojuma digitālais katalogs 2000”.
Nākamie soļi.

Stratēģiska prioritāte: Valsts līmeņa atbalsts izcilības mantojuma muzejiem
Neskatoties uz sabiedrības atzinību un aktīvu iesaisti, muzejs līdz šim nepiekami saņēmis valsts atbalstu, kas kavē tā pilnvērtīgu attīstību un ilgtermiņa
ilgtspēju. Ņemot vērā nepieciešamību saglabāt un attīstīt izcilu Latvijas personību – tai skaitā Vilhelma Purvīša – kultūras mantojumu, aicinām
Kultūras ministriju:
● Veicināt publisko privāto partnerību ar valsts muzeja funkciju “Muzejs izcilai Latvijas personībai”, kas fokusējas uz kultūrvēsturiskā
mantojuma saglabāšanu, mūsdienīgu interpretāciju un integrēšanu aktuālajos kultūras procesos, sekojot ICOM jaunajai definīcijai
● Deleģēt šīs funkcijas īstenošanu sabiedriskā labuma organizācijām (NVO), kas darbojas ar sabiedrības atbalstu, profesionālu redzējumu
un spēju veidot saturiski dziļus, kopienās balstītus procesus;
● Izstrādāt skaidru un caurspīdīgu partnerības modeli, kurā noteikti kritēriji, atbildības sadalījums, finansējuma mehānismi un kvalitātes
vadības principi, ļaujot valsts un pilsoniskajam sektoram sadarboties ilgtspējīgā un abpusēji atbildīgā veidā.
Šāda pieeja ļautu valstij atbalstīt kultūras mantojuma uzturēšanu ārpus lielajām institūcijām, stiprināt reģionālos un tematiskos iniciatorus, kā arī
sekmēt dinamisku un daudzbalsīgu kultūrpolitikas attīstību.
Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” padomes pr-ja, biedrības “Purvīša muzejs” valdes priekšsēdētaja Žanete Grende
Rīga, 2025. gada maijs
I VISPĀRĪGĀ DAĻA
MUZEJA VĪZIJA:
“Purvīša muzejs”* godina Latvijas kultūras kanona vērtību: Vilhelma Purvīša mākslu un gleznotāja personību, padarītos darbus.
MUZEJA MISIJA:
Godināt Latvijas izcilo personību Vilhelmu Purvīti (1872–1945) un viņa mantojumu, attīstītot Purvīša dzimtas mājas “Vecjauži” par sabiedrībai
pieejamu, kopienas līdzdalībā balstītu muzeju — kultūras mantojuma pieredzes vietu, kas veicina labbūtību mijiedarbē ar dabu, mākslu un kultūru, kā
arī īstenot pētniecībā balstītu dižā ainavista sapni – daiļrades izziņas centru “Purvīša galerija Rīga”.
MUZEJA VĒRTĪBAS:
DAILE – rezultāts, harmonija, vertikāle, ainava
DABA – konteksts, cilvēks pasaulē, vides ilgtspēja
DARBS – pētniecība, process, strādīgums, izcilība, jaunrade
* “Muzejs ir pastāvīga institūcija, kas kalpo sabiedrībai, pētot, kolekcionējot, saglabājot, interpretējot un eksponējot materiālo un nemateriālo
mantojumu un tā nolūks nav peļņas gūšana. Muzeji veicina dažādību un ilgtspējību, ir atvērti sabiedrībai, pieejami un iekļaujoši.
Tie darbojas un komunicē ētiski, profesionāli un ar kopienu līdzdalību, piedāvājot daudzveidīgu izglītības, emocionālā pārdzīvojuma, pārdomu un
zināšanu apmaiņas pieredzi.”
/ICOM muzeju definīcija/

1. MUZEJA RAKSTUROJUMS, TĀ LOMA SABIEDRĪBĀ
“Purvīša muzejs” ir vieta, kuras maksimāls fokuss ir vērsts uz mākslinieka un sabiedriskā darbinieka Vilhelma Purvīša (1872-1945) daiļrades,
biogrāfijas un darbošanās Latvijas labā izpēti, materiālu un nemateriālu liecību vākšanu un saglabāšanu, to skaidrošanu un vērtību vairošanu
sabiedrībā.
Rīgā, Sporta ielā 2 tiek īstenotas muzeja pētniecības un krājuma glabāšanas funkcijas, kuru mērķos ietilpst:
● Personības un Latvijas Lielā cilvēka Vilhelma Purvīša biogrāfijas, darbošanās Latvijas labā un viņa skolnieku pētniecība;
● Pētniecības process “Meklēt un atrast Purvīti” – pasaulē un Latvijā;
● “Purvīša mantojuma digitālā kataloga 2000” mērķtiecīga veidošana, nemitīgi rūpējoties par tā kvalitāti;
● Muzeja krājuma un pētnieciskā arhīva komplektēšana, uzglabāšana un papildināšana.

Lai realizētu ideju par muzeju Vilhelma Purvīša personībai, attīstīt vietu – Purvīša dzimtas mājās “Vecjauži”, kas iemieso latviešu ainavu glezniecības
saknes un nes mākslinieka radošās atklāsmes gaismu.
Sekojot, skolotāja Purvīša vēlmei, pēc jauno censoņu ģenialitātes mākslā veicināšanas, radīt starptautisku radošuma centru, kā pirmos soļus sperot –
jauno mākslinieku apbalvojums “Pavasaris”.

Godinot dižo ainavu Meistaru, pēc viņa vēlmes – uzdāvināt savas labākās gleznas latviešu tautai un izveidot gleznu galeriju Rīgā, “Purvīša muzejs”
izveido “Purvīša galerija” Rīgā Sporta ielā 2, kurā saņem pirmo dāvinājumu. Viņa skolnieka, kurš pirmais aizsāka veidot muzeju skolotājam – Andreja
Šulca radīto “Vilhelma Purvīša portrets” (Alekseja Naumova dāvinājums). Latvijas Mākslas Akadēmija deponē skolnieka Arvīda Egles radīto
“Purvīša” portretu, kas ir sākums “Purvīša galerijai” Rīgā.
“Purvīša muzejs” komanda ir pārliecināta, ka pētniecības procesà “Meklēt un atrast Purvīti” atradīsies nākamie Purvīša pazudušie darbi pasaules
ceļos.

Muzejs ir veltījums, ne tikai Purvīša ģenialitātes kodam, bet arī Latvijas sabiedrības un kultūras identitātes mugurkaulam, tā spēcināšanai un tik ļoti
nepieciešamā pašapziņas veicināšanai.
Vilhelms Purvītis, savulaik, bija visvairāk atzinības guvušais mākslinieks ārzemēs, kā arī viņa centieni bija nerimdināmi, vedot jaunos māksliniekus uz
izstādēm ārzemēs.
Ar pētniecības procesu “Meklēt un atrast Purvīti” atkal raidīt pasaulei mākslinieka daiļradi un aicināt starptautisko radošo inteliģenci uz “Vecjaužiem”,
kas iemieso klusumu, dabu, ainavu, labbūtību, vietu, kur jaunradīt, it sevišķi jauniešiem.
Rīgas iedzīvotājiem un viesiem “Purvīša galerija” rādīt, ka sapņi vienmēr piepildās, ja par tiem iestājas!

1.1. “Purvīša muzejs” mērķauditorija:
● Vietējie kopienas iedzīvotāji
● Tūristi – Latvijas un ārvalstu: Īpaši tie, kuri interesējas par Latvijas kultūru un tiecas iepazīt valsti vēl dziļāk
● Mākslas mīļotāji: Gan profesionāļi, gan amatieri
● Izglītības iestāžu pārstāvji: Skolotāji, studenti un skolēni
● Kultūras mantojuma nozares speciālisti
● Ģimenes ar bērniem
● Senioru kopienas, kuras aktīvi apmeklē kultūrvietas
● Zinātkārie, kuri seko vēstures stāstiem, jo īpaši par “pazudušajām gleznām” pasaulē
● Jaunie mākslinieki
1.2. Purvīša muzeja veidošanās hronoloģija un darbības pilnvarojums
Lai arī šodien zināmais “Purvīša muzejs” aktīvi darbojas no 2021. gada 7. oktobra, tā veidošanās vēsture ir teju 70 gadus ilga:
● 1929. gads — Mākslinieks Uga Skulme (1895–1963) aicina valdību izveidot muzeju Vilhelmam Purvītim — dižajam ainavistam.
● 1942. gads — Vilhelms Purvītis Rīgas Mākslas muzejā (tagad LNMM) sarīko savu dzīves darbu izstādi un pauž sapni šo kultūras
mantojumu uzdāvināt latviešu tautai, lai izveidotu galeriju Arkādijā, Daugavas kreisajā krastā.
● 1944. gads — Minētie darbi tiek izvesti no muzeja uz Vāciju un līdz šim nav atrasti.
● Aptuveni 1950. gadi — Padomju vara sāk veidot jaunas kārtības muzejus, kuros neiederas trimdā Vācijā mirušais profesors Vilhelms
Purvītis, tāpēc tiek izveidots muzejs Janim Rozentālam (1866–1916).
● 1962. gads — Par muzeja izveidi savam skolotājam cīnās mākslinieks un muzeju darbinieks Andrejs Šulcs (1910–2006).
● 1972. gads — Latvijas Mākslas akadēmijas Informācijas centra izveidotājs Jurģis Skulme (1928–2015) “Vecjaužos” — Purvīšu dzimtas
mājās — izveido pirmo ekspozīciju, kas veltīta Vilhelma Purvīša dzimtai.
● 1991. gads — Ogres rajona pašvaldība (tagad novads) nolemj veidot muzeju Vilhelmam Purvītim “Vecjaužos”.
● 1995. gads — Purvīša dzimtas īpašumu (80 ha) iegādājas Nīderlandes kultūras mantojuma speciāliste Margriet Lestrādena ar
apgrūtinājumu — “veidot muzeju”. Viņa izglābj māju, bet muzeju neizveido.
● 1998. gads — “Vecjauži” kā vēsturiska notikuma vieta iegūst Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu (nr.48) ar saglabājamām
vērtībām.
● 2001. gads — “Ķemera fonds” vēlās īstenot dižā ainavista sapni par mākslas darbu galeriju Daugavas kreisajā krastā — Arkādijā.
● 2006. gads — Tiek dibināta biedrība “Purvīša māja”, ko nodibina Margarēta Lestrādena un Jānis Ozols.
● 2007. gads — Pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas tiek definētas un identificētas Latvijas kultūras vērtības dažādās nozarēs, lai stiprinātu
nacionālo identitāti — Vilhelms Purvītis, Vidzemes paugurainā ainava līdz ar V. Purvīša bērnības mājām “Vecjauži” kļūst par daļu no
“Latvijas Kultūras Kanona”.
● 2021. gada vasara — “Viegli” komanda četrās radošajās nometnēs nopietni analizē dāvinājuma pieņemšanu, uzdodot sev jautājumu:
“Ko būtu darījis Imants Ziedonis?” Atbilde — viņš noteikti būtu rīkojies.
● 2021. gada 7. oktobris — Tiek parakstīts nodomu protokols: “Viegli” grupa uzņemas veidot Purvīša muzeju, pieņemot dāvinājumu un
iedibinot muzeja attīstības procesu.
● 2022. gads — Biedrība maina nosaukumu uz “Purvīša muzejs” un par tās biedriem kļūst juridiskas personas: Imanta Ziedoņa fonds
“Viegli” (2010), “Ziedoņa muzejs” (2015) un “Ziedoņa klase” (2019).
● 2024. gads — Muzeja darbu nosaka apstiprināti Muzeja statūti un Muzeja reglaments. Par muzeja ikdienas darbību atbild valde, kurā
katram loceklim ir noteikta atbildības joma; ikdienas vadību īsteno muzeja vadītājs/valdes priekšsēdētājs.
2. MUZEJA STRUKTŪRA

3. MUZEJA PAMATDARBĪBAS MODELIS: “VECJAUŽI” UN “PURVĪŠA GALERIJA RĪGĀ”

3.1. Muzejs attīsta divas savstarpēji papildinošas kultūras telpas:
Purvīša muzejs darbojas pēc divvietmodeļa, kas apvieno profesionālu krājuma pārvaldību Rīgā ar dzīvās pieredzes ekspozīciju “Vecjaužos” –
Vilhelma Purvīša dzimtas mājvietā. Šī pieeja ļauj nodrošināt augstus glabāšanas un pētniecības standartus, vienlaikus radot iespēju sabiedrībai
autentiski piedzīvot Purvīša pasauli dabiskā vidē.
Rīgā, Sporta ielā 2, muzejs uztur klimatiski piemērotas krājuma glabātavas, kur notiek priekšmetu dokumentēšana, digitalizācija un pētniecība.
Šeit tiek attīstīta arī “Purvīša galerija Rīga” – vieta tematiskām izstādēm, pētnieciskajām aktivitātēm un topošajam digitālajam resursam “Purvīša
mantojuma katalogs 2000”.
Savukārt “Vecjaužos” – vēsturiskajā dzimtas mājā – jau šobrīd skatāma ekspozīcija ar priekšmetiem no muzeja krājuma, kas atklāj 19. gadsimta
beigu Vidzemes lauku mājas dzīvi un Purvīša dzimtas stāstu. Nākotnē šī vieta tiks pakāpeniski pielāgota pilna mēroga ekspozīciju darbībai, kas
paplašinās muzeja iespējas uzņemt apmeklētājus, piedāvāt izglītojošu un estētiski piesātinātu pieredzi.
Šis līdzsvarotais darbības modelis ļauj Purvīša muzejam vienlaikus īstenot visas muzeja pamatfunkcijas – dokumentēšanu, izpēti, krājuma
saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu – gan profesionālā, gan emocionāli piesaistošā veidā.
(Skat.Purvīša muzeja reglaments 2025-2030)
3.1.1 Vecjauži – Vilhelma Purvīša dzimtas mājvieta kā aktīva kultūras mantojuma pieredzes vieta dabā.
Mērķi
● Attīstīt “Vecjaužu” ainavisko vidi kā integrētu daļu no muzeja identitātes. “Vecjaužiem” ir kultūras pieminekļa status nr.48, kā arī tie
kopā ar V. Purvīti un Vidzemes paugaraino ainavu iekļauti Latvijas kultūras kanonā.
● Atjaunot un uzturēt vietu, kas atspoguļo Vilhelma Purvīša vērtības: daile, daba un darbs.
● Veidot “Vecjaužus” kā starptautiski nozīmīgu radošuma un labbūtības centru.
Uzdevumi:
● Iekopt ainavas motīvus, kas balstīti uz Purvīša gleznu kompozīcijām, veicinot emocionālu sasaisti ar mākslinieka redzējumu.
● Uzturēt un attīstīt ainavu interpretācijas pastaigu takas “Vecjaužu” teritorijā.
● Realizēt jauno mākslinieku balvu “PAVASARIS” kā ikgadēju plenēru ar jaunrades darbiem ainaviskajā vidē.
● Iekļaut ainavu kā vērtību muzeja komunikācijā, sadarbības tīklos un kultūras tūrisma piedāvājumā.
● Veikt dzimtas mājas “Vecjauži” vēstures un ar to saistītā nemateriālā mantojuma izpēti.
● Apkopot mutvārdu vēstures liecības, dokumentus, fotomateriālus, stiprinot “Vecjaužu” kā kultūrvēsturiskas atmiņas vietu.
● Veikt muzeja krājuma priekšmetu dokumentēšanu, konservāciju un digitalizāciju, īpaši par “Vecjaužiem”.
3.1.2. Purvīša Galerijā Rīgā – mūsdienīgs pētniecības un interpretācijas centrs.
Mērķi:
● Attīstīt galeriju kā vietu, kur padziļināti izzināt Vilhelma Purvīša dzīvi un daiļradi.
● Veicināt pētniecībā balstītu sabiedrības izglītošanu un starptautisku sadarbību.
Uzdevumi:
● Veidot un uzturēt “Purvīša mantojuma digitālo katalogu 2000” kā publiski pieejamu pētniecības un izglītības rīku.
● Attīstīt pētījumu “Meklēt un atrast Purvīti pasaulē” kā starptautisku iniciatīvu ar mērķi izgaismot un digitalizēt mākslinieka mantojumu.
● Pētīt Vilhelma Purvīša biogrāfiju, skolniekus un mākslas darbus, izceļot darbus, kas varētu veidot galerijas kolekcijas kodolu.
● Veidot tematiskas izstādes, izpētes projektus, lekcijas, radošās darbnīcas un sarunu vakarus, sasaistot tos ar pētniecības rezultātiem.
● Sagatavot zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par Purvīša dzīvi un darbu.
● Veidot galeriju kā dialoga un interpretācijas platformu, attīstot sadarbību ar Latvijas un starptautiskām institūcijām.
3.1.3. Komunikācija un sabiedrības iesaiste
Mērķis:
● Veicināt sabiedrības izpratni par Vilhelma Purvīša mantojumu un vērtībām, stiprinot latviešu kultūras identitāti un pašapziņu.
Uzdevumi:
● “Vecjaužos”: īstenot dabas, mākslas un kultūras pieredzes programmas, izglītojošās takas un ārtelpas izstādes.
● “Purvīša galerijā Rīgā”: organizēt tematiskas izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas un sarunu vakarus.
● Veidot un uzturēt muzeja tēlu, kas balstīts Purvīša vērtībās – daile, daba, darbs.
● Nodrošināt sabiedrības informēšanu par pētniecības procesu “Meklēt un atrast Purvīti pasaulē” gan digitāli, gan klātienē.
● Attīstīt sadarbību ar vietējām kopienām, īpaši Zaubes un Taurupes iedzīvotājiem.
3.1.4. Organizatoriskā kapacitāte un ilgtspēja
Mērķis
● Nodrošināt profesionālu, ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu muzeja darbību.
Uzdevumi:
● Veicināt Publiskās Privatas partenrības modeļa un valsts funkcijas ieviešanu – muzejs Latvijas izcilajam cilvēkam, lai piesaistītu
finansējumu no valsts muzeja pamatdarbības nodrošināšanai.
● Piesaistīt finansējumu no pašvaldībām, kurās V. Purvītis darbojies un dzīvojis.
● Piesaistīt VKKF finansējumu projektiem
● Piesaistīt dažādu fondu finansējumu projektiem, tai skaitā starptautiskai darbībai
● Piesaistīt uzņēmēju un ziedotāju finansējumu.
● Izstrādāt darbinieku individuālos profesionālās attīstības plānus, tos ikgadēji atjaunot.
● Organizēt darbinieku apmācības, pieredzes apmaiņu un mentoringu.
● Plānot resursus un attīstīt muzeja pārvaldības sistēmu, nodrošinot sinerģiju starp abām kultūrtelpām.
3.1.5. Nākotnes attīstības plāni
Mērķis
● Piepildīt Vilhelma Purvīša un Fonda “Viegli” vīziju – izveidot starptautiski atzītu kultūras mantojuma un radošuma centru Latvijā.
Uzdevumi:
● Attīstīt “Vecjaužus” kā autentisku kultūras mantojuma vietu un starptautisku radošuma centru.
● Izveidot un attīstīt “Purvīša galeriju Rīgā” kā pētniecības, izglītības un starptautiskās sadarbības platformu.
● Piesaistīt pētniekus, māksliniekus un sabiedrību projektu realizācijai abās vietās.
● Veidot partnerības ar Latvijas un ārvalstu institūcijām.
● Nodrošināt stratēģijas caurskatāmību, ikgadēju izvērtējumu un attīstības rādītāju uzskaiti (apmeklējums, digitalizācija, publikācijas,
kopienu iesaiste, finansējums).
4.
4.1.
4.1.1.
MUZEJA DARBĪBAS VIDES FAKTORU ANALĪZE
Pārskata periodā sasniegtie rezultāti un rādītāji
Muzeja krājuma darbā paveiktais:
● Īstenots krājuma komisijas darbs
● Krājumā uzņemti 82 priekšmeti (Pamatkrājumā – 22 priekšmeti, kopā 100 vienības, palīgkrājumā – 60 priekšmeti, kopā 120 vienības)
● Veikta mitruma un temperatūras kontrole Rīgā (Sporta iela 2k-2, un “Vecjauži”) glabātajam krājumam, veicot mērījumus
● Konsultācijas ar kultūras mantojuma nozares speciālistiem
4.1.2.
Pētniecības darbā paveiktais:
● Veikta ar Purvīša mantojumu saistīto personu intervēšana, liecību vākšana
● Veikts darbs Purvīša mantojuma apzināšanā citās Latvijas kultūras mantojuma institūcijās un privātajā sektorā
● Uzsākta digitālās sistēmas izveide Purvīša mantojuma apzināšanā ārvalstu kultūras mantojuma institūcijās
● Uzsākts darbs pie iespējami visaptverošas Purvīša mantojuma digitālās datu bāzes (daiļrades kopkataloga) izveides.
● Veikta brīvdabas izstādes: “Septiņi gudrie” (2022), satura pētniecība un izstrāde
● Sagatavots un nolasīts viens referāts (Latvijas mākslas akadēmija, Zinātniskā konference “Vilhelms Purvītis“ Eiropas mākslas ainavā:
veikums, laikmets un mantojums, 2022. gada 16.–17. septembrī)
● Sagatavotas un publicētas 3 publikācijas par Purvīša dzimtu
● Veiktas 8 ekspedīcijas pa Purvīša sasaitstes vietām Latvijā
● Veiktas trīs starptautiskas ekspedīcijas: divas “Meklēt un atrast Purvīti” Vācijā un viena Amerikā
● Uzsākta pētniecība par tēmu – Purvīša dzimtas koks
● Uzsākts darbs pie ilgtermiņa sabiedrības līdzdalības projekta “Gleznu stāsti”
● Tiek veidotas sadarbības ar NVO (Nevalstiskajām organizācijām), kuru darbība skar Purvīša tematiku (Izsoļu nami, Ķemera fonds)
● Izveidota visaptveroša Purvīša monogrāfiju kolekcija, kā arī uzsākta Purvīša audzēkņu un to darbu apzināšana.
● Uzsākta “Vecjaužu” vēsturiskā izpēte.
● Sadarbībā ar Zaubes/Taurupes kopienu saturiski izstrādāts interaktīvs tūrisma ceļvedis – kultūrplakāts “ZAUBE IR SĀKUMS”
4.1.3.
Komunikācijas darbā paveiktais:

● Izveidota muzeja mājas lapa latviešu, angļu un vācu valodā
● Izveidots Muzeja zīmols/vizuālā identitāte
● Uzsākta sadarbība ar LNMM (Latvijas Nacionālo mākslas muzeju) par informācijas apmaiņu un publicitātes materiālu izmantošanu Purvīša
muzeja vajadzībām)
● Popularizētas Purvīša vērtības un idejas, izveidota “Jauno mākslinieku balva “PAVASARIS” (2023, 2024)
● Piedalīšanās ikgadējos Muzeju nakts pasākumos “Vecjaužos”
● Izveidota izstāde “Septiņi gudrie”
● Izveidotas divas pastaigu takas “Purvīša acīm”, “Vecjaužu” teritorijas un ainavas tuvākai iepazīšanai (2022, 2023, 2024)
● Atjaunots vēsturiskais Purvīšu dzimtas stādītais ābeļdārzs
● Uzsākta akcija “Meklēt un atrast Purvīti” Latvijā un ārvalstīs
● Izveidotas divas dokumentālās filmas: Aija Kinca par Purvīša audžumeitu “Aculiecinieks. Purvīša meita”, Ieva Benefelde “Meklēt un atrast
Purvīti”
● Veiktas 14 Kultūrtalkas (talkas ar tajās integrētām kultūras mantojuma tematikas programmām)
● Īstenota plaša un sabiedrību iesaistoša komunikācija muzeja sociālajos tīklos (Facebook un Instagram)
● Izstrādāta Muzeja apmeklētāju programma, radīta to pavadošā izstāde Muzeja ārtelpās “Septiņi gudrie” un pastaigu taka “Purvīša acīm”
● Sadarbībā ar Ziedoņa klasi izveidota mobila muzejpedagoģiskā nodarbība “Purvīti meklējot”
● Mērķtiecīgi veidota sadarbība ar dažāda veida medijiem: reģionāliem, nacionāliem un komercmedijiem (TV, Radio, digitālie mediji, drukātie
mediji)
● Sasniegts vidēji 75 publikāciju skaits gadā dažādos mediju kanālos (pēc ziņu aģentūras LETA mediju monitoringa datiem)
● Veikta dalība Zaubes kopienas iniciētā pasākumā “Kulinārijas garšas festivāls”
● Sadarbībā ar Zaubes kopienu izveidots tūrisma maršruts “ZAUBE IR SĀKUMS”
4.1.4.
Muzeja attīstības jomā paveiktais:
● Izveidota Purvīša muzeja attīstības stratēģija
● Veikta arhitektoniskā izpēte un arhitekta A.Kronberga vadībā izstrādāta “Vecjauži” arhiketoniskā koncepcija/vīzija
● Veiktas konsultācijas ar dažādu nozaru profesionāļiem, lai saglabātu un attīstītu “Vecjauži” kompleksu
● “Vecjauži” māja un tās teritorija atbrīvota no sadzīves, bioloģiskajiem un videi bīstamajiem atkritumiem, lai pasargātu māju un tajā esošos
priekšmetus no kaitēkļiem
● Iesāktas sarunas ar Rīgas domi un potenciāliem atbalstītājiem par Purvīša galerijas izveidi Rīgā.
4.2.
Izvērtējums attiecībā pret plānoto:

● Uzsākot darbu pie Purvīša muzeja izveides, netika plānots satikt vēl kādu no Purvīša ģimenei pietuvinātajiem, taču izdevās satikt Purvīša
audžumeitu Marionu
● Kā tika plānots: ir veikts “Vecjaužu” priekšmetu audits, izveidots krājums, ir sakopta “Vecjaužu” ainaviskā vide, uzstādīta videonovērošana
● Krājums papildināts ne vien ar priekšmetiem, kas nodoti no fonda “Purvītis”, bet arī ar citu personu dāvinājumiem.
● Muzeja krājuma veidošanas ceļš ir bijis gana garš un izaicinošs – iesākumā Muzejs vāca un pētīja visus iespējamos priekšmetiskos materiālus
un informāciju, kas varētu noderēt Muzeja krājuma veidošanai un atbilstu Muzeja misijai un krājuma politikai. Procesā nācies secināt, ka par Vilhelmu
Purvīti kā personu ir saglabājies gaužām maz priekšmetisko liecību, muzejos un privātkolekcijās ir atrodama pavisam neliela daļa no Purvīša daiļrades,
fotokartītes ar Purvīša darbu reprodukcijām, dažas Purvīša veidotas medaļas, un vēstules, kas saistāmas ar Purvīša darbu meklējumiem. Lai arī
krājumam kvalificēto priekšmetu skaits ir salīdzinoši mazs (Pamatkrājumā 43 priekšmeti, palīgkrājumā 58 priekšmeti) – tie ir tiešā veidā attiecināmi
uz Purvīša personību, daiļradi un Purvīša dzimtas mājām “Vecjauži”.
● Nebija plānots veidot iespējami visaptverošu Purvīša mantojuma katalogu, taču, lai izprastu mākslinieka mantojumu, tas tiek veidots, un
šobrīd katalogā aplūkojami ap 400 darbiem (muzejos privātkolekcijās esošie oriģināli, monogrāfijās un Purvīša dzīves laikā publiskotās darbu
reprodukcijas.
● Uzsākot akciju “Meklēt un atrast Purvīti”, tika paredzēts izveidot 10 gleznu stāstus, aicinājumam atsaucās vairāk Purvīša darbu turētāju nekā
iesākumā cerēts. Izaicinājums ir darbu autentifikācija – ne visi stāstos piefiksētie darbi ir atributēti.
● Plānotās intervijas ar Purvīša tematikai pietuvinātajiem veiktas lielākā apjomā nekā plānots
● Kā bijis plānots – ir veikts Vilhelma Purvīša un viņa ģimenes biogrāfisko datu apkopojums.
● Kā ticis plānots, izstrādāts saturiskais piedāvājums sabiedrībai.
● Tikusi plānota sadarbība ar Latvijas mākslas skolām, kas īstenota daļēji.
● Plānoto sadarbības projektu realizēšanā īstenoti projekti sadarbībā ar Kultūras Ministriju, kā arī ar citām kultūras institūcijām – muzejiem,
bibliotēkām, uzņēmējiem, pašvaldībām.
● Kā plānots, ir strādāts pie valsts un pašvaldību budžetu piesaistes, kas ne vienmēr nesis gaidīto rezultātu
● Nav izdevies pilnībā apgūt plānoto finansējumu 2024. gada otrajam pusgadam, pretēji plānotajam par noturīgu muzeja ziedotāju un sponsoru
loku, tas ir mainīgs un īslaicīgs.
● Kā plānots, Purvīša muzejs turpina “Ziedonim 100” stratēģijā paustās idejas un uzsākot darbu pie starptautiski atzīta radošuma
centra izveides, iedibinājis Jauno mākslinieku balvu “PAVASARIS”, kas guvis atzinību Latvijas Muzeju Gada balvā.
● Starptautiskās rezonanses gūšana pārcelta uz laiku, kad tiks pabeigta “Vecjaužu” rekonstrukcija.
● Kā plānots, veikta atgriezeniskās saites gūšana no apmeklētājiem pēc programmu pieredzēšanas, caurmērā iegūstot pozitīvu apmeklējuma
vērtējumu, kas bieži apliecinās atkārtotā muzeja apmeklējumā jau paplašinātā interesentu lokā.
● Kā plānots, kvalitatīvi un kvantitatīvi strādāts muzeja sociālajos medijos un Latvijas mediju telpā, radot pozitīva un sabiedrībai saistoša
muzeja tēlu.
● Kā plānots, ir veikta sabiedriskā apspriešana ar vietējās kopienas iedzīvotājiem par Muzeja vietu un noderību Zaubes labklājības veicināšanā.
Muzeja ietekme uz kopienu ir lielāka nekā iesākumā cerēts.
● Nebija plānots, bet uzsākta veiksmīga sadarbība ar vietējo iedzīvotāju kopienu; realizēti divi projekti – “Merķeļa akmens” un
“Zaube ir sākums”
● Kā plānots, ir sakārtotas Muzeja “Vecajužu” ēkas telpas, labiekārtota ārējā vide, uzlabota darbinieku darba vide un apstākļi.
● Lai gan sākotnēji netika plānots īstenot Vilhelma Purvīša sapni par “Purvīša galerijas Rīgā” izveidi, pētniecības procesa “Meklēt un atrast
Purvīti” gaitā kļuva zināms, ka šāda iecere ir bijusi paša mākslinieka izteikta vēlme. Likumsakarīgi — muzeja komanda ir uzsākusi darbu pie šīs
ieceres realizācijas.
4.3.
Ārējās darbības vides izvērtējums
Spēkā esošās politiskās prioritātes:
● Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, kuras ietvaros kā pirmais no darbības virzieniem ir Kultūras telpas attīstība ar mērķi:
Saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu
konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi, kas paspilgtina un ir saskaņā ar Purvīsa muzeja misiju.
● Caurskatot “Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam”, redzam Muzeja līdzdarbošanos dažāda veida sadarbības formu īstenošanā
un veicināšanā, redzam arī, kā muzejs ar kvalitatīvu un uz sabiedrību vērstu kultūras pasākumu realizēšanu veicina cilvēku emocionālo, mentālo
veselību un labbūtību. Tāpat Muzejs arvien spilgtāk ieņem savu vietu mūsdienīgas izglītības sistēmā, piedāvājot nacionālajā kultūrā, patriotismā un
savas zemes dzīvesziņā iesakņotu saturu, arī augstus standartus pret kultūru un mākslu. Arī politiski noteiktais zaļais kurss ir ne vien Muzeja nākotnes
attīstības virziena rādītājs, bet dabas mīlestība ir bijusi aktuāla arī pašam Vilhelmam Purvītim, kas vēl vairāk pamato Muzeja nākotnes veidošanu,
balstītu ilgtermiņa un ilgstspējas attīstības principos.
Pēdējā dekāde ir iezīmējusi pārmaiņas muzeju nozares darbības vidē kopumā:
● Starptautiskā līmenī (ICOM) ir atjaunota muzeja kā institūcijas definīcija, veicinot muzeju pārmaiņas uz daudz atvērtākas, sabiedrībai plašāk
pieejamas un tieši sabiedrībai kalpojošas, kā arī gan šobrīd, gan nākotnē aktuāliem problēmjautājumiem reaģējošas institūcijas statusu, lielu uzsvaru
liekot arī uz muzeja kā intelektuāla un emocionāla baudījuma gūšanas vietu. Tas, protams, iezīmē muzeju darba akcentu un prioritāšu pārskatīšanu,
izceļot muzeja komunikācijas lomu un nozīmi muzeja darbā
● Muzeji joprojām strādā pie jaunu, mūsdienīgu pamatekspozīciju izveides, kas arī veicina arvien jaunas sabiedrības daļas iesaisti muzeju vidē
un veicina pozitīva muzeja tēla veidošanos sabiedrībā.
● Muzeju publiskais tēls uzlabojies arī, pateicoties aktīvai un kvalitatīvai Muzeju biedrības darbībai.
● Muzeju nozare tiek stiprināta profesionāli, pateicoties jaunajām maģistra un tālākizglītības programmām Latvijas Kultūras akadēmijā.
● Arvien vairāk un pārliecinošāk muzeju nozarē ienāk jaunās paaudzes, kas pieprasa citus standartus, citus darba apstākļus, kas, no vienas
puses, veicina paaudžu sadursmi, bet tai pat laikā veicina arī nozares izaugsmi.
● Muzeju vidi ietekmē VARAM realizētā administratīvi teritoriālā reforma, metot izaicinājumus sadarbības, budžeta konsolidēšanas un tālākās
kopīgās stratēģijas jautājumos.
Lielas izmaiņas un jaunu izrāvienu muzeju darbā radījusi Skolas somas darbība, kuras rezultātā:

● tiek palielināta konkurence starp kultūras piedāvājumiem (teātri, kino, mūzika u.t.t.), metot arvien lielāku izaicinājumu muzeja radītā un
piedāvātā pakalpojuma kvalitātei.
● muzeju prioritātes šajā nozarē pret citu piedāvājumu: dzīvā pieredze, līdzdarbošanās, faktu un patiesības autentiskums (patiesībai ir pieaugusi
vērtība), kas pieejams muzejā, balstoties uz krājumu un pētniecību.
● izglītības sistēmā iezīmējas pilnīgi jauns pavērsiens domāšanā un iespējās, radot muzejiem jaunas iespējas radīt piedāvājumus, kuri balsīti
prasmju un pieredzes gūšanā/attīstīšanā.
Kultūras mantojums joprojām ir politisks lēmums.
4.4.
Muzeja darbības spēju izvērtējums
Izvērtējumu rezultātā esam secinājuši, ka:
● Muzejs ir strauji izaudzis, izveidojot, sakārtojot, no nulles stadijas dokumentējot krājumu un īstenojot pētniecību. Ir izveidots krājums Rīgā,
muzeja ikdienas darbs notiek saskaņā ar Muzeju likumu.
● Salīdzinoši īsā laikā ir veikti lieli un zīmīgi atklājumi V. Purvīša izpētē, balstoties uz tās rezultātiem, tiek realizēta muzeja tālākā darbība.
● Esam realizējuši lielus muzeja komunikācijas izaicinājumus; kultūrtalku īstenošana 2 gadu garumā. Purvīša mantojuma kopkataloga
izveidošana, V.Purvīša pazudušo darbu meklēšana, esam piesaistījuši kultūrizglītības iniciatīvu “Ziedoņa klase”, lai realizētu mūsdienīgu muzeja
pedagoģijas piedāvājumu skolas somas vajadzībām, ir izveidota patstāvīga āra ekspozīcija, katru gadu ierīkota pastaigu taka, un jau otro gadu pēc
kārtas realizēts skolēnu plēnērs “Pavasaris”
● Jau pēc pirmā darbošanās gada Latvijas sabiedrība varēja aktīvi sekot līdzi Purvīša muzeja darbam un aktualitātēm, kas atspoguļojās arī
“Vecjaužu” apmeklējuma dinamikas rādītājos.
● Saņemtās atzinības: no Latvijas Muzeju biedrības 2024. gadā par sabiedrības līdziesaisti un Purvīša vērtību turpināšanu darbā ar jauniešiem
projektā “ Jauno mākslinieku balva “PAVASARIS”
● Muzejs ik gadu papildus valsts dotācijai, kura paredzēta muzeja krājuma uzturēšanai, pētniecībai un apmeklētāju pieejamībai, piesaistījis
papildus finanšu līdzekļus 30% apmērā
● Sadarbības veidošana un uzturēšana ar Cēsu, Rēzeknes, Jaunpiebalgas, Kazdangas Jūrmalas pašvaldībām realizējot Muzeja misiju
● Kopš muzeja dibināšanas (divu gadu laikā) esam meklējuši dažādus veidus un pieejas jaunas auditorijas piesaistei (Muzejs detektīvs, Muzejs –
kopiena, Muzejs – pastaiga, Muzejs – labbūtība)
● Akcijas “Meklēt un atrast Purvīti” ietvaros nodibināta saikne ar Vācijas pilsētu muzejiem, arhīviem. Īpaši pieminama sadarbība ar “Lost Art”
kustību.
● Īstenota moderna, regulāra komunikācija sociālajos tīklos, medijos
● Ir izveidots laikmetīgs, pārliecinošs un darboties spējīgs, funkcionāls muzeja, zīmols, komunikācijas plāns
● Esam veiksmīgi uzsākuši purvīšologu (Purvīša pētnieku) apzināšanu, nostiprinot muzeja profesionalitāti, kapacitāti un uzticamību
● Muzeja apmeklētāju atsauksmēs secinām, ka līdzdalības veicināšanas pieeja lauž sabiedrības izveidotos stereotipus par muzeju
● Ņemot vērā Purvīša muzeja komandas pieredzi, kas gūta, veidojot Ziedoņa muzeju un sadarbojoties ar Ziedoņa muzeju šodien, Purvīša muzeja
struktūra tiek veidota līdzīgi Ziedoņa muzejam.

4.5. Secinājumi:
● Muzeja Komanda kopā ar fonda “Viegli” grupu, neskatoties uz ārēju un iekšēju apstākļu svārstību, mainību, nenoteiktību, nepārtraukti virzās
uz priekšu saskaņā ar nospraustajiem mērkiem, balstoties uz stratēģiju “Ziedonim 100” .
● Pateicoties Imanta Ziedoņa vēlējumam un vīzijai par muzeju kā starptautiski atzītu radošuma centru, kas ļoti lielā mērā saskan ar jaunākajām
muzeja definīcijām (ICOM un Latvijas Muzeju likums), Purvīša muzejam izdodas būt sabiedrībā arvien vairāk iemīļotam.
● Šo nepilno triju gadu laikā (kopš Muzeja dibināšanas) ir noticis intensīvs un pamatīgs pētnieciskais darbs, krājuma apzināšanas un
sakārtošanas, arī jaunradīšanas darbs, kas joprojām prasa sistemātisku un neatlaidīgu darbu, kas tuvākajā nākotnē veiksmīgi īstenosies jaunu vēstījumu
formātā. Muzejs arvien vairāk specializējas un apgūst nozares specifiskās zināšanas, tās iedzīvinot ikdienas darbā, kā arī nākotnes attīstības plānošanā.
● Muzejs ir pārliecinoši parādījis sevi sabiedrībai un ar savu neatlaidību pieteicis sevi kā līdzvērtīgu spēlētāju kultūras mantojuma nozarē.
● Pateicoties Imanta Ziedoņa un fonda “Viegli” dalībnieku atpazīstamībai sabiedrībā, Muzejs veicina papildu finansējuma piesaistes
mehānismus. Tāpat arī papildu finanšu līdzekļus izdodas piesaistīt ar aktīvu Muzeja komandas darbum, rakstot projektus un strādājot ar sponsoru,
ziedotāju piesaisti, taču šāds darbs prasa lielu laika un enerģijas ieguldījumu, ko ilgtermiņā ir ļoti grūti uzturēt, pamazām sarūkot arī darbinieku
motivācijai un entuziasmam uz muzeja pamatfunkciju nodrošināšanas fona.

4.6. SVID analīze

4.7.
SVID secinājumi

● Muzeja krājuma sastāvā pamatā ir liecības par dzimtajām mājām “Vecjauži” un monogrāfijas par V .Purvīti. Turpmākajos gados jāvērš
uzmanība un centieni uz V. Purvīša personīgo mantu potenciālu atrašanu un iegūšanu muzeja īpašumā.
● V. Purvīša gleznu likteņi ir lielākoties maz zināmi, kā arī gleznu pazušanas gadījums joprojām ir neatrisināts, kas dod muzejam iespēju
veikt jaunus atklājumus
● Purvīša muzeja ierīkota galerija Rīgā dotu iespēju muzejam īstenot Purvīša vēlmi par savu darbu uzdāvināšanu tautai, kā arī ļautu
kompensēt dzimto māju “Vecjauži” sezonalitāti, tādējādi uzturot sabiedrības interesi un pieejamību V. Purvīša stāstam visu cauru gadu.
● “Vecjaužu” vēsturiskā aura un saistība ar V. Purvīti ir unikāla iespēja interpretēt V. Purvīti modernā, šodienas sabiedrībai aktuālā formātā.
● Fonda “Viegli” un “Ziedoņa muzeja” tēls veicina Purvīša muzeja atpazīstamību sabiedrībā un nodrošina pārliecinošu pamatauditoriju
muzeja aktivitātēs.
● Ņemot vērā globālo politisko situāciju, nepieciešams izveidot riska vadības programmu – kara un dažādu dabas katastrofu apdraudējumu
gadījumiem
● Muzeja trīs gadu darbības laikā ir paspēts ielikt fundamentālu pamatu profesionāla, sabiedrībā iecienīta un muzeja likumam atbilstoša
muzeja darbībai.
● Valsts finansiālā atbalsta iztrūkuma rezultātā ir iespējama Purvīša muzeja darbības apstāšanās.
4.8.
Muzeja nākamās piecgades prioritātes:
● Mērķtiecīga krājuma papildināšana.
● Visaptveroša V. Purvīša daiļrades pētniecība un apzināšana.
● Purvīša muzeja tēla un reputācijas veidošana, nostiprināšana sabiedrībā.
● Muzeja teritorijas attīstīšana “Vecjaužos” (jauna piedāvājuma izstrāde ģimenēm ar bērniem un jauniešiem). Muzeja ēkas tehniskais
nodrošinājums (rekonstrukcijas uzsākšana)
● “Purvīša galerija Rīgā” attīstība.
● Spēcīgas, kvalitatīvas un ilgtermiņā funkcionējošas Muzeja komandas izveide.
● Stabilas, prognozējamas, augošas finanšu situācijas nodrošinājums
24

II PROGRAMMU DAĻA
MUZEJA NĀKAMĀS PIECGADES (2025-2030) DARBĪBAS PROGRAMMA

1. Muzeja krājuma darba sasniedzamo rezultātu rādītāji:
Vilhelma Purvīša kultūras mantojuma ilgtermiņa saglabāšana un vienotas digitālas platformas izveide tā ērtai lietošanai, vieglai pārskatāmībai un
argumentēta vēstījuma nodrošinājumam sabiedrībai par Vilhemu Purvīti, viņa biogrāfiju, idejām un vērtībām.
Stratēģijas struktūra veidota atbilstoši Kultūras ministrijas muzeju akreditācijas veidlapas loģikai, nodalot divus finansēšanas virzienus:

8.
Pārraudzība un atskaitīšanās sistēma
● Par stratēģijas īstenošanu un uzraudzību ir atbildīga Muzeja valde.
● Darbinieku individuālie darbības plāni, to attīstība un muzeja kopīgās stratēģijas virzība, kā arī abu izpilde tiek atrunāta un kontrolēta
muzeja darbinieku iknedēļas sapulcēs.
● Reizi ceturksnī notiek atskaite valdei par padarīto un nākamā ceturkšņa plānošana
● Atskats uz piecgades plāna un gada darba plānu izpildi tiek veikts divas reizes gadā darbinieku sapulcēs. Pārskata sanāksmes organizē un
vada muzeja vadītāja kopā ar fonda dibinātāju pārstāvi.
● Regulāri notiek konsultatīvās tikšanās ar “Misija Purvītis” ekspertiem.
● Reizi gadā Muzejs atskaitās biedrības kopsapulcē, par tās kārtību minēts Reglamenta 2.2.3. punktā.
● Stratēģijas novērtējumu izmanto par pamatu nākamā plānošanas cikla stratēģijas izstrādei. Pamatojoties uz novērtējuma rezultātiem, cik
iespējams, nodrošina plānoto mērķu, rezultātu un rezultatīvo rādītāju pēctecību.
Noslēgumā
Šī piecgades stratēģija ir mērķtiecīgs rīcības plāns, lai nodrošinātu Purvīša muzeja pamatfunkciju izpildi, nostiprinātu tā darbību atbilstoši
Muzeju likuma un ICOM definīcijas principiem, un virzītos uz ilgtspējīgu sabiedrības līdzdalībā balstītu attīstību.
Stratēģija balstās jau izveidotā muzeja struktūrā, pieņemtos reglamentos un praktiskā darbībā. Tās īstenošana nodrošinās Purvīša muzeja
kā stabilas, sabiedrībai pieejamas institūcijas nostiprināšanos Latvijas muzeju nozarē.