“Bērzi”
Apmeklējot Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzeju, otrajā stāvā uzmanību pievērš tukšie gleznu rāmji. Izrādās Pauls Stradiņš plānojot un pakāpeniski veidojot medicīnas vēstures muzeju, paredzēja gana daudz vietas mākslai un pasūtījumu darbiem, kurus viņš vēlējās veidot retrospektīvā stilistikā. Šī brīža muzeja ekspozīcijā ir atrodams viens Vilhelma Purvīša darbs, kas ir deponēts no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma kolekcijas, lai palīdzētu izstāstīt stāstu par ārstu -dermatovenerologu Pēteri Sniķeri, cita starpā, vienu no nozīmīgākajiem, pirmās Latvijas brīvvalsts, mākslas kolekcionāriem.
Pēteris Sniķeris mācījās Pēterburgas kara militārajā akadēmijā 19.gs. 90.gados. Tas ir laiks, kad Pēterburgas mākslas akadēmijā mācās arī Purvītis, Rozentāls un pirmie latviešu mākslinieki, tā saucamās nacionālās skolas veidotāji. Ir pavisam pamatoti domāt, ka viņi visi bijuši pazīstami jau kopš tā laika, kad viņi visi bija sabiedriski aktīvi un jauni cilvēki, tikušies pie ievērojama latviešu farmaceita – lielākās Pēterburgas aptiekas īpašnieka Kārļa Krēsliņa, kurš bija arī mākslas mecenāts.
Pēc smagas galvas traumas 1940.gadā, Pēteris Sniķeris mirst 1944. gada 5.decembrī. Viņa sieva un audžu bērni ir devušies trimdā un viņa vienīgais miesīgais dēls ir gājis bojā izsūtījumā Sibīrijā. Testaments nav sastādīts, tomēr tajā laikā viņš dzīvo kopā ar Mildu Orleānu. Nav gan zināms, kādas bijušas viņu attiecības, taču tieši viņa ir tā, kura veido viņa pirmos mantas aprakstus. Jāsecina gan, ka apraksti veidoti bez mākslas priekšmetu tehnikas un izmēriem, kas ir svarīgi, lai darbus identificētu, īpaši, Purvīša gadījumā, jo lielākā daļa darbu saucās “Pavasaris”, “Bērzi”, “Ziema” vai “Ainava”.
Lai arī kā, Pēteris Sniķeris esot stāstījis Mildai Orleānai, ka viņam piederošās mājas Mežaparkā, Visbijas prospektā 6, ar visu tajā esošo mantu novēl Latvijas Universitātei. Vēlāk 1947.gada 13.jūlijā, līdz ar valsts latviešu un krievu mākslas muzeja direktora Artūra Eglīša vēstuli, Latvijas komunistiskās partijas centrālajai komitejai mākslas un kultūras nodaļai, kā arī ministru padomei, Sniķera mākslas kolekcija nonāk mākslas muzejā. Ņemot vērā plašo Sniķera mākslas kolekciju, tajā ir četri Vilhelma Purvīša darbi: “Pavasaris”, “Ainava”, “Bērzi” un zīmējums “Lauku mājas”. Mākslas muzejs saņemot lielā apjoma kolekciju, no lielākās daļas darbiem atteicās, paturot mazliet vairāk par simtu. Sarakstos, kas ir apzināti, ir tikai divi Purvīši: zīmējums, ar zīmuli, grafītu “Lauku māja” un šī nelielā glezna ar bērziem, kas ir pavisam nešaubīgi nāk no Pētera Sniķera kolekcijas, kas fiksēta Sniķera dzīves laikā, vairākos uzņēmumos. Kur palika pārējās divas gleznas? Tas īsti nav zināms, kas ar tām notika pārceļojot. Iespējams, pa ceļam tie varētu būt pārdoti vai atdoti komisijas veikalos. Vēl ir nezināms daudzi Purvīša mākslas darbu liktenis, kas turpina mudināt meklēt pazudušos Purvīšus.
Stāstu gatavoja pētnieces Velga Vītola-Kļava un Maija Rutka.
Gleznu stāsti tiek veidoti pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.
