Vilhelma Purvīša dzīvei “Vecjaužos” ir būtiska vieta viņa mākslas izpratnē. Bērnības un pusaudža gadi, kas pavadīti šajā Latvijas lauku nostūrī, izveidoja sākotnējo vidi viņa turpmākajai radošajai un profesionālajai attīstībai.

Vecjaužu lauki, kur Purvītis darbojās ar lauku darbiem un iepazina dabas ciklu, atstāja neizdzēšamu iespaidu uz viņa māksliniecisko redzējumu. Tieši šīs pieredzes iemiesojums kļuva par centrālo tēmu daudzās viņa gleznās. Nebeidzamā laiku maiņa, sākot ar garajām ziemām un beidzot ar krāsainiem rudens deķiem, kļuva par raksturīgu elementu viņa mākslai.

Vēlāk par mākslinieku Vilhelmu Purvīti rakstīs: “Viņš ir Eiropas sniega izpratnes mākslinieks.” Purvīša “Marta pali” noliek visu savās vietās, un ir pavisam skaidrs, ka ziema vairs žēlastību neizlūgsies.

Ainavista gleznā “Ziedonī” var sajust balti rozā ābeļziedu smaržu. Viņa mākslas darbi atklāj ne tikai dabas skaistumu, bet arī dziļu saikni ar viņa dzimto vietu.

Purvīša dzimtas māju “Vecjauži” apkārtnē atrodas šīs bērnības ainavas. Caur mežiem, laukiem un ziedošām pļavām izveidota taka “Purvīša acīm”, piedāvājot apmeklētājiem iespēju izstaigāt vietas, kurās Purvītis kā mazs zēns kādreiz skraidījis ar apbrīnu par Latvijas dabu.

Taka ir kā laika kapsula, kas piedāvā iespēju iegremdēties Purvīša bērnības un jaunības sajūtās. Ainavas mainās katru gadu, sniedzot jaunas vizuālās etīdes un iespēju piedzīvot to, ko viņš reiz redzējis un izjutis. Tā ir ekskursija gan caur dabas, gan māksliniecisko izpratni, piedāvājot brīvību un sajūtu par Purvīša pasaules skatījumu.

 

“Kas attiecas uz dabu, tad viņa kā tāda ir vienlīdz skaista jebkurā gadalaikā.” / V.Purvītis