Izstāde “Septiņi gudrie” ir pirmais mēģinājums pieskarties Vilhelmam Purvītim. “Purvīša muzejs” ar savu pastāvīgo ekspozīciju vēl top, bet šī ir viena no iespējām iepazīt Mākslinieku caur ceļojumu viņa tuvāko cilvēku lokā. Dzejnieks Imants Ziedonis ir teicis: “Pasaki man, kas ir tavi septiņi Gudrie.” Ar to domājot, ka katram no mums būtu jāspēj nodefinēt septiņus Skolotājus, kuri ietekmējuši, virzījuši vai mainījuši mūsu dzīvi. Šajā izstādē mēs iepazīstam Vilhelmu Purvīti, mēģinot uzminēt, kurus septiņus Gudros viņš nosauktu savam vectēvam Jēkabam, atgriežoties savās bērnības mājās. Vilhelma vectēvs Jēkabs ir pirmais Gudrais – no viņa pārmantotais jaunpiebaldzēna darba tikums, amatnieka prasmes, mīlestība uz dabu, ainavu un darbu ir arī Vilhelmu raksturojošās īpašības.

“Septiņi Gudrie” ne tikai izgaismo Purvīša dzīvē svarīgus atslēgas cilvēkus – Drisas pareizticīgās baznīcas mācītāja dēlu Vasīliju Slovecki, Purvīša pasniedzēju Pēterburgā Arkhipu Kuindži, draugu un studiju biedru Johanu Valteru, audzēkņus Miervaldi Ķemeru un Kurtu Fridrihsonu, bet arī ar neticamas veiksmes palīdzību ir pat fiziski pieskārusies septītajam Gudrajam – Marionai Vitans (1922 – 2022). Vilhelma Purvīša 99 gadus veco audžumeitu Kolumbusā (ASV) muzeja komandai bija iespēja satikt, iztaujāt par Meistara dzīves gājumu, personību un sadzīvi. Nedēļu ilgajās sarunu sesijās mums izdevās iegūt vērtīgu informāciju par Purvīti, kā arī iepriecināt Marionu ar ziņu, ka viņas tēvam beidzot top muzejs.

Tajā pašā gadā, Mariona devās mūžībā, īsi pirms tam saņēmusi ASV Prezidenta Džo Baidena apsveikuma rakstu, viņas simto jubileju sagaidot. Viena no viņas pēdējām vēlmēm bija tikt apbedītai blakus tēvam. Ar “Purvīša muzeja” starpniecību šī vēlēšanās tika izpildīta – Mariona atdusas 1. Meža kapos, līdzās saviem audžuvecākiem.

Izstāde “Septiņi gudrie” ieskicē arī Meistara rakstura īpašības, attiecības ar audzēkņiem Mākslas akadēmijā un viņa apbrīnojamās darba spējas. Tieši attieksme pret darbu ir Purvīša ģenialitātes pamatā. “1 % ģēnija, bet 99 % darba – tad tikai kaut kas var iznākt,” teicis Vilhelms.