Liepājas muzejā ir atrodamas divas Vilhelma Purvīša gleznas: “Pavasaris”, kas iegūta kā ziedojums 1937. gadā un “Ziema” jeb “Marta vakars”, iegādāta 1939.gada 17. oktobrī.   

Sākumā Liepājas muzeju veidoja no vairāku biedrību savāktām mantām, kopskaitā 1500 priekšmetiem. Tā 1937. gadā Purvīša “Pavasaris” nonāk muzeja krājumā no Liepājas mākslas veicināšanas biedrības. Tolaik biedrības dotās lietas deponēja, taču juku laikos, tā nonāk muzeja īpašumā.  

“Pavasaris”

Vilhelma Purvīša gleznu “Ziema” (pēc muzeja krājuma ierakstiem “Vakars”) muzejs iegādājas 1939. gadā par 250,- latiem no Magdalēnas Lakševicas, kura tolaik dzīvo Uliha ielā 48. Apskatot reģistrus, šī māja piederējusi Paulam Lakševicam, kurš tajā laikā bijis Latvijā zināms mediķis. Viņš aprecas un 1892.gadā brauc dzīvot uz Liepāju. Tiek pieņemts, ka sievai pametot Latviju reizē, kad izceļo baltvācieši, gleznu pārdod muzejam. 

Tātad “Ziema” vai “Vakars”? Vadoties pēc Liepājas muzejam pieejamajiem foto negatīviem, tiek secināts, ka šī glezna saucas “Marta vakars”, kas mūsdienās muzeja ekspozīcijā redzama kā “Ziema”. Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Antra Brakše uzsver, ka negatīvs ir izveidots 20.gs. sākumā, jo tas tajā laikā ir bijis muzeja priekšmets: “To noteikti pats Jānis Sudmalis  (Liepājas muzeja dibinātājs un ilggadējs vadītājs, (1887–1984) ) ir izgatavojis. Tas ir 20.gs. sākums, mums noteica ieraksta vecumu. Viņš arī ir parakstījies tur krieviski.” Liepājas muzeja vēsturniece Agita Leja nosmej: “Tā glezna vestibilā, arī varētu būt viens skaits marta vakars.” 

“Ziema”

Šī brīža Liepājas muzeja ēka, kas, cita starpā, šogad svin simtgadi, kas sākotnēji bijusi bagāta ebreju koktirgotāja Nisona Kacenelsona savrupnams. Viņš mirst 1923. gada 9.novembrī un vienai ģimenes nelaimei sekojot nākamajai, Kacenelsona māja nonāk ūtrupē, ko Liepājas pilsēta nopērk atklātā izsolē. Vilhelms Purvītis arī to vēlas nopirkt, bet tajā laikā neesot pietikuši līdzekļi (Gintere, 1992)

 

 

 

 

Stāstu gatavoja pētnieces Velga Vītola-Kļava un Maija Rutka.

Gleznu stāsti tiek veidoti pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.