Valsts prezidenta oficiālajā rezidencē Rīgas pilī ir divas Vilhelma Purvīša gleznas: “Ziemas ainava” un “Pavasara ainava”, kas iegādātas 1995. gadā.
Kad pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas atjaunoja Latvijas Valsts prezidenta institūciju, 1995.gada pirmajā pusē Rīgas pils Priekšpils telpas tika iekārtotas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darbam.
Tolaik Rīgas pils atjaunošanas padome, kuru vadīja Dr. Imants Lancmanis un darbojas arī Māra Lāces kundze, pieņēma lēmumu par gleznu iegādi no privātpersonām.
Kāpēc tieši Vilhelms Purvītis? Tāpēc, ka kurš gan cits, ja ne Vilhelms Purvītis ir vērtību vērtība, kas reprezentē Latviju! Abas gleznas tika nopirktas 1995.gada pavasarī un bez rāmjiem. Rāmji tika gatavoti atsevišķi.
Gleznas tika piestiprinātas pie sienām Valsts prezidenta kabinetā un 1995.gada 12. jūnijā sagaidīja toreizējo pils saimnieku Valsts prezidentu Gunti Ulmani. Tieši Valsts prezidenta kabinetā pie sienām gleznas atradās līdz 2012. gada augustam, kad augustā toreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš un Latvijas Valsts prezidenta kanceleja pārcēlās uz pagaidu rezidenci Melngalvju namā, jo tika sākta Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un renovācija. Abas V. Purvīša gleznas tika noņemtas no sienām Valsts prezidenta kabinetā un kopā ar citām gleznām novietotas pils bēniņos! Un abas gleznas ir postošā 2013. gada 20. jūnija vakara pils ugunsgrēka liecinieces! Par laimi gleznas uguns neskāra. Bet tās bija ietekmējis mitrums, kas veidojās bēniņos pēc ugunsgrēka dzēšanas darbiem. Gleznas tika nodotas restaurācijai. 2016. gada augustā tās atgriezās atpakaļ Rīgas pilī un tika izvietotas pie sienām Jāņa Čakstes kabinetā, kur ir aplūkojamas joprojām.
Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča laikā, proti, no 2024. gada 20. marta, abas V. Purvīša gleznas ir atgriezušās Valsts prezidenta darba kabinetā. Jo kur gan citur tās tik labi piestāvētu pie sienas krāsās, ja ne Valsts prezidenta kabinetā. Un tā V. Purvīša “Ziemas ainava” un “Pavasara ainava” turpina būt Latvijas valsts vēstures rakstīšanas liecinieces Rīgas pilī.”
Stāstu gatavoja pētniece Elīna Kursīte.
Gleznu stāsti tiek veidoti pateicoties Kultūras ministrijas atbalstam.