Vilhelms Purvītis

Kadrs no dokumentālās filmas “Vilhelms Purvītis’’, 1939. gads. Latvijas Nacionālā arhīva materiāls, LNA_KFFDA_F194_1_592

Ainavists, pedagogs, Latvijas Mākslas akadēmijas pirmais rektors un Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors Vilhelms Purvītis – viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem. Viņa diplomāta spējas, asais prāts, neatlaidība un taisnīguma izjūta spējusi dažādos Latvijas okupācijas laikos nosargāt nacionālās mākslas vērtības un izaudzināt spēcīgus pēctečus.

Vilhelms Purvītis, Ziema, ap 1910. gadu. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, VMM GL-1568

Vilhelms Purvītis, ap 1900. gadu. Rakstniecības un mūzikas muzeja arhīvs, RTMM 377545
Vilhelms un Karolīne Purvīši, 1937. gads. Foto no Kristiānas Ābeles monogrāfija par “Purvīti”, “Neputns”

Vilhelms Purvītis (1872–1945) ir mākslas filozofs. Viņa darbu unikalitāte ir gleznu “komponēšana”. Teju neviena Purvīša gleznotā ainava, kas redzama Nacionālajā Mākslas muzejā, Durbes pilī, Valsts prezidenta pilī, privātās kolekcijās un citur, nav realitātē ieraugāma, jo tā ir “komponēta” – mākslīgi inscenēta. Savās neskaitāmajās studijās izkopis konkrētus dabas objektus, Purvītis tos apvienoja vienuviet unikālās kompozīcijās un variācijās. “Organizēt dabu,” teica Purvītis. Kompozīcijas vajadzībām viņš ieteica “pārstādīt” kādu koku citur vai kādu māju “piekomponēt”.

Vilhelms Purvītis, Pavasarī, 1933. – 1934. gads. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, LMM GL-913
Vilhelms Purvītis, Rudens saule, ne vēlāk par 1910. gadu. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, LMM GL-123
Vilhelms Purvītis, Vakars (Kazdangas ainava), ap 1911. – 1912. gadu. Privātkolekcija
Vilhelms Purvītis, Ainava ar bērziem, 1910. gads. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, LMM GL-3434

Viņa panākumu pamatā vienmēr bijis darbs – meistars necieta bezdarbību. Purvītis uzskatīja, ka ļoti reti var noteikt, kurš ir īsts mākslinieks no dabas un kurš par tādu kļūs ar smagu darbu. Lai motivētu savus studentus strādāt, viņš ar ogli uz sienas uzvilka līniju un teica: “Līdz šai vietai nokļūs daudzi no jums, varbūt pat visi, bet pāri tai tiksiet tikai daži. Aiz šīs svītras sākas mākslinieks.”

Vilhelms Purvītis, Pavasara ūdeņi, ap 1930. – 1935. gadu. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, LMM GL-3259

Bet lielākais panākums māksliniekam ir atrast pašam sevi. Savā darbnīcā Purvītis apmācījis virkni 20. gadsimta latviešu mākslinieku – Ģedertu Eliasu, Kārli Padegu, Āriju Skridi, Arvīdu Egli, Miervaldi Ķemeru, Jāni Gaili, Margrietu Celmiņu, Edgaru Vārdauni, Kurtu Fridrihsonu un daudzus citus. Viņš vienmēr uzskatījis, ka visi viņa studenti ir apdāvināti, bet neviens nedrīkst slinkot, jo īstā cīņa sāksies, kad mākslinieks paliks viens un nebūs kam prasīt padomu. Purvīša stingrais raksturs, asais prāts, smalkā humora izjūta un arī trauslums ir tikai dažas no viņa personību veidojošajām īpašībām, bet saviem audzēkņiem viņa dzīvokļa durvis vienmēr bijušas atvērtas. Vilhelma students Oto Grebže atminas: “Studenti Purvīti mēdza saukt par… veco. Tāpat kā Purvītis savu tēvu.”

Vilhelms Purvītis, Pavasara ainava (Marts), 20.gs. 30. gadi. Latvijas Nacionālais mākslas muzeja arhīvs, LMM GL-1189
Vilhelms Purvītis, Vasaras ainava, 20.gs. 20. gadi. Privātkolekcija
Vilhelma Purvīša atdusas vieta Meža kapos, Rīga. Purvīša muzeja arhīvs
Vilhelma Purvīša audžu meita Mariona Vitans (1922.-2022.). Purvīša muzeja arhīvs

Savu statusu (Mākslas akadēmijas rektors, Rīgas pilsētas mākslas muzeja direktors, pedagogs, vairāku starptautisku konkursu uzvarētājs) Purvītis izmantoja, iestājoties par latviešu nacionālās mākslas saglabāšanu, kopšanu un reizēm arī glābšanu. Vēlāk, dodoties trimdas gaitās, transports, kas uz Vāciju pārveda ap 900 (par precīzu gleznu skaitu arhīvi klusē) Purvīša gleznu, mīklaini izgaisa. Tas Purvītim bija liels trieciens, jo viņš uzskatīja, ka bez saviem darbiem viņš jau atkal ir nekas un viss jāsāk no sākuma. Gadu vēlāk viņš devās mūžībā. Dažādās kolekcijās šobrīd ir vairāk kā 400, bet precīzs skaits joprojām nav zināms, viņa gleznu, kas joprojām apliecina Vilhelma Purvīša talantu, meistarību un ģenialitāti.

Muzeja pētniecība

“Purvīša muzeja” pētniecības plāns balstās, pateicoties pētniekiem, kuri izpētījuši faktus un zināšanas, no 19.gs. beigām līdz 21.gs. sākumam. Lai turpinātu secīgus soļus Vilhelma Purvīša dzīves un daiļrades pētniecībā, tiek izveidots Purvīša mantojuma digitālais katalogs.

Lasi vairāk