Vidzemes ainava, Vilhelms Purvītis un “Vecjaužu” mājas veido savdabīgu triumvirātu, kurā ietilpst ainaviska skaistuma, mākslinieciskās izcilības un kultūras mantojuma apvienojums. Šī saikne papildina un iezīmē Latvijas bagāto kultūras vidi, kurā katrs elements rada neaizmirstamu kopējo ainu.

Purvaine, meži, lauki, dīķi – šīs zemes dzīvo, elpo un pastāv kā savdabīgs mākslinieka Vilhelma Purvīša ainavas mantojums. Fonds “Purvītis” ieskauts mežu suģestējošajā skaņā, piedalās iespaidīgā projektā “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošana”. 2023.gada rudens šajā teritorijā atnāca ar iestādītām 3000 eglēm, 1000 bērziem un 600 melnalkšņiem. Atjaunoto mežu koku kompozīcija tapusi kā simbolisks veltījums “Purvīša ainavai”, kas baudāma mākslinieka gleznās.

Bet ne tikai meži krāšņo Purvīša ainavu. “Vecjaužu” mājām līdzās dzīvo arī 22 Purvīša laika ābeles. Brīžiem šķiet, ka tās it kā čukst stāstus par pagājušo laiku un reizē arī pārsteidzošos nākotni.
No “Vecjaužu” mājām pāri ceļam uzkalnā var redzēt arī jauno ābeļdārzu ar 600 sidra ābelēm, kas nesīs augļus pēc pieciem gadiem.
2024. gadā plānota ābeļu dārza paplašināšana, lai dārzs varētu turpināt paust Purvīša mājas ziedošo garu.
Dīķi, kas reiz zaigojuši saules staros un kalpojuši kā linu mārki, šobrīd nonākuši bebru pārziņā. Tos kā dzīvības nepārtrauktības un dabas ciklisko izmaiņu simbolus iecerēts atjaunot.

“Vecjaužiem” piešķirts statussValsts nozīmes kultūras piemineklis “Gleznotāja V. Purvīša dzimtās mājas” ar piegulošo aizsargjoslu. Tas ir īpašs un cienījams apzīmējums, kas izceļ šo vietu kā nozīmīgu mūsu kultūras mantojuma daļu un ir goda apliecinājums ne tikai Vidzemes ainavai un tās paugurainei, bet arī Purvīša mākslinieciskajam mantojumam. Tas ir aicinājums mums visiem kopā rūpēties par Vilhelma Purvīša dzimtas mājām un uzturēt vērtīgo saikni starp pagātni un tagadni.

Jaunā ābeļdārza pirmā raža, 2022.gads